Šobrīd ķīmisko elementu periodiskajā tabulā ir 118 elementi. Bet tā, protams, nav akmenī cirsta un pabeigta "grāmata". Pēdējais tabulā iekļautais elements arī sintezēts samērā nesen – 2002. gadā. Nu, pētot tālus objektus kosmosā, zinātnieki spriež – daži no tiem varētu būt veidoti no periodiskajā tabulā neiekļautiem, ļoti blīviem ķīmiskajiem elementiem.
Nupat fizikai veltītā zinātniskajā izdevumā "The European Physical Journal Plus" publicēts pētījums, kur uzmanība pievērsa asteroīdam "33 Polyhymnia". To atklāja jau 1854. gadā, taču vairāk nekā 150 gadus asteroīds turpina slēpt no astronomiem savu sastāvu.
Daži no asteroīdiem ir blīvi. Pat tik blīvi, ka ar mums zināmajiem ķīmiskajiem elementiem to masu izskaidrot ir grūti. Viens no šādiem objektiem, ko angliski apzīmē ar abreviatūru CUDO ("Compact Ultradense Object" jeb "kompakti, ārkārtīgi blīvi objekti") ir arī "33 Polyhmnia". 2012. gadā, mērot šī asteroīda gravitācijas ietekmi uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem, astronoms Benuā Karī aplēsa objekta masu – (6,20±0,74)x1018 kilogrami. Ņemot vērā asteroīda diametru – 54 kilometrus –, tā blīvumam jābūt ārkārtīgi lielam – apmēram 75 gramiem (plus vai mīnus 9,7 grami) uz kubikcentimetru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
