Vai katram kaut kur pasaulē ir viens īstais un vienīgais cilvēks, kas viņu papildinās, vai dažiem tomēr lemts palikt vieniem? Mūžīga mīlestība – tāda vispār eksistē? Kā ar mīlestību no pirmā acu skatiena – tiešām īsta mīlestība vai tikai īslaicīga aizraušanās? Tuvojoties Valentīna dienai, podkāsts "Zinātne vai muļķības" piedāvā savu līdz šim sirsnīgāko epizodi, studijā aicinot Ainu Poišu un Līvu Spuravu.

Tā nav tikai iemīlēšanās

Abstrakts jēdziens, romantizēts prāta stāvoklis, fizioloģiski izmērāms process? Kas īsti ir mīlestība, un vai tāda vispār eksistē? Kā to pierādīt?

"Viennozīmīgi, to pierādīt var iemīlēšanās fāze, kad hormoni sāk darboties ar tādu jaudu, ka cilvēki domā – tas arī ir tā atbilde. Ja man hormoni trako, vēderā ir tauriņi, tad tā arī ir mīlestība. Cik žēl, ka šie hormoni darbojas vien līdz diviem gadiem. Citiem tie beidz darboties vēl ātrāk. Tad sākas darbs – vai mēs ejam dziļumā un sākam iepazīt mīlestību attiecībās, kas prasa lielu aprūpi? Visu laiku kā narkomānam meklēt to iemīlēšanās sajūtu, tas cilvēkiem reizēm jauc prātus. Viņi domā – tas beidzās, tātad mūsu attiecības beidzās? Meklēšu nākamo variantu, un nekad arī nedabūšu to sajūtu, ka tu mīli. Atbildē par mīlestību iekšā ir arī citas vērtības," stāsta ģimenes psihoterapijas speciāliste un attiecību konsultante Aina Poiša.

Foto: Patriks Pauls Briķis / Delfi

Vai cilvēks no šī rozā briļļu perioda tiešām var kļūt atkarīgs un nemitīgi dzīties pēc iemīlēšanās sajūtas, gluži kā narkomāns pēc nākamās devas? "Viennozīmīgi," apstiprina otra raidījuma viese Līva Spurava, geštaltterapeite un psiholoģijas centra "AUGT" vadītāja. "Ja runājam par mītiem, tad tas laikam ir viens no mītiem, ka mīlestība ir tas iemīlēšanās periods. Kad tas beidzas, kad ķīmiskā reakcija beidzas, kad dopamīns, oksitocīns, serotonīns un citi hormoni beidz darboties, liekas – viss, mīlestība ir galā. Taču tā nav," uzsver Spurava.

Kā rodas dzirkstele attiecībās?

Par mīlestību mēdz runāt līdzībās ar uguni, liesmu. Kvēla, karsta mīlestība. Tas attiecīgi paredz, ka visam jāsākas no dzirksteles. Bez tās liesmojošs ugunskurs nav iespējams. Vai attiecībās šī dzirkstele ir spontāna un nesavaldāma, vai to var piešķilt arī apzināti, kā iededzot sērkociņu? Kā starp diviem cilvēkiem rodas dzirkstele?

Foto: Patriks Pauls Briķis / Delfi

"Man ir sava teorija. Mēs noklikšķam uz to, kas mums ir pazīstams," uzskata Spurava. Diemžēl tas ne vienmēr strādā mums par labu. "Parasti starp vīrieti un sievieti tad, kad attiecības beigās izveidojušās tādas toksiskas, mēs arī noklikšķam uz kaut kādām negatīvām pieredzēm, ko neapzināti jūtam, ko varam pie otra dabūt. Mēdzu teikt, ka mūs patiesībā saved kopā mūsu bērnības traumas. Tā diemžēl ir realitāte. Ja satieku vīrieti, kas emocionāli ir ļoti distancēts cilvēks, un ja man bērnībā ir bijis tēvs, kuram es ne īpaši esmu interesējusi, tad man liksies – o, šī ir māju sajūta, kuru es pazīstu! Kaut gan patiesībā ilgojos pēc īstas mīlestības, es to nemaz nepazīstu. Pazīstu tikai emocionāli distancētu vīrieti, kuram es neinteresēju. Tur rodas ķīmiskā reakcija, klikšķis," negatīvos aspektus dzirkstelei, kas uzšķiļas kā reakcija uz pazīstamām sajūtām un pieredzēm, ieskicē geštaltterapeite.

Mīlestība no pirmā acu skatiena – tāda eksistē?

"Es domāju, ka ir. Tā ir tā reakcija, tā maģija, ko Līva teica. Ka tu pēkšņi sajūti to pievilkšanās spēku tik spēcīgu, jo tas ir kaut kas pazīstams, ir spēcīgas zemapziņas plūsmas, un uzreiz liekas – šis cilvēks ir tavējais. Tam turēties pretī nav viegli," uzskata Aina Poiša.

Līva Spurava neslēpj, ka viņai ir tieši tāda pieredze. "Es esmu tas piemērs. Ieraudzīju un pirmajā sekundē sapratu – vai nu mans mīļākais, vai vīrs. Man nebija ne jausmas, kāda būs tā otra cilvēka reakcija, domas, bet bija tā sajūta."

Foto: Kārlis Dambrāns / Delfi

Podkāsta vadītāji Jānis un Edžus ir ne tikai kolēģi, bet arī čomi kopš pamatskolas gadiem. Taču tik romantiskā fotosesijā abi piedalās pirmo reizi. Cerams, ka Jāņa sievai un Edžus draudzenei nebūs iebildumu.

Cik liels ir risks šādos gadījumos nošaut greizi? Klikšķis bija, bet ne uz īsto? "Risks ir vienmēr," atgādina Poiša. "Ir tā idealizācija bez kuras nekas nevar notikt, lai cilvēki savilktos kopā. Tad ir visas kaislīgās lietas, fantāzijas, tu uzbur sapņu pilis. Tas tā ir paredzēts. Risks ir pieņemt to lēmumu, jo reizēm ir tā, ka tu nedzīvo kopā ar savu cilvēku."

"Ne visi "love stories" ir "life stories" (ne visi mīlasstāsti ir dzīvesstāsti)," piebilst Spurava. "Var būt brīnišķīgs mīlasstāsts, kas kā sākās, tā arī beidzās. Izveidot dzīvesstāstu ir grūti, jo jūs esat pārāk dažādi, jūsu vērtības atšķiras. Taču dažreiz mīlasstāsti tiešām pārvēršas par dzīvesstāstu."

Klausies podkāstu gan audio platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, gan arī skaties "YouTube". Raidījumā ar Ainu Poišu un Līvu Spuravu spriežam arī par to, kā salabot salauztu sirdi un vai pavadīt Valentīna dienu vientulībā var arī harmoniski, bez visapkārt esošo laimīgo pārīšu klusas ienīšanas. Tāpat uzzināsi, kā "Tinder" un citas randiņošanas lietotnes izmainījušas cilvēku attiecības. Vai tas nācis par labu?

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!