Alcheimera slimība ir viena no izplatītākajām demences formām. Attīstītajās valstīs – Austrālijā, ASV – viens no katriem 10 senioriem vecumā virs 65 gadiem cieš no Alcheimera slimības. Arī Latvijā tūkstošiem senioru skārusi demence. Taču "izkost" visus šo likstu cēloņus nav viegls uzdevums. Nupat divās Austrālijas universitātēs veikts pētījums liecina, ka zināma loma var būt arī neveselīgam uzturam.
Nemitīgi tiek dzītas pēdas Alcheimera slimības cēloņiem un attiecīgi visiedarbīgākajām terapijām, lai šīs neirodeģeneratīvās slimības progresu ja ne apturētu, tad vismaz bremzētu. Zināms, ka lomu bieži spēlē ģenētika, taču arī vides un dzīvesveida faktori var ietekmēt šīs slimības attīstīšanos. Viens no tiem varētu būt uzturs.
Bonda Universitātes un Grifita Universitātes pētnieku komanda salīdzināja ēšanas paradumus 438 Austrālijas iedzīvotājiem – 108 no viņiem sirgst ar Alcheimera slimību, bet 330 ir kontroles grupā un no šīs kaites necieš.
Tie, kas slimo ar Alcheimera slimību, uzturā caurmērā lietoja mazāk augļu un dārzeņu, taču vienlaikus arī mazāk dzēra, piemēram, vīnu. Tāpat šī grupa vairāk uzturā lietoja gaļas ēdienus un ultrapārstrādātu pārtiku, arī tā dēvēto "džankfūdu" – burgerus, picas.
Jāatgādina klīnisko pētījumu zelta likums, ka korelācija vēl nenozīmē cēloņsakarību, un nevar apgalvot, ka pārmērīga "džankfūda" ēšana novedīs pie saslimšanas ar šo kaiti. Jāņem vērā, ka to var ietekmēt arī virkne citu faktoru – miega režīms, fiziskās aktivitātes, citas slimības.
Kā atzīst pētījuma autori, šis darbs nav tik visaptverošs un tā dizainēts, lai varētu skaidri noteikt, ka uztura izvēles tieši noved pie palielināta riska saslimt ar Alcheimera slimību. Taču vienlaikus jāatgādina, ka "mēs zinām, cik cieši uzturs ir saistīts ar mūsu veselību. Ir iespējams, ka šo ēdienu pārmērīga lietošana veicina citas kaites, kas pastarpināti var palielināt Alcheiemera risku".
Turklāt citos ar šo nesaistītos pētījumos ir atrastas indikācijas, ka ultrapārstrādātu ēdienu pārmērīga lietošana daļai cilvēku var negatīvi ietekmēt kognitīvās funkcijas. "Šādi uztura paradumi var ietekmēt gan smadzeņu veselību, gan veicināt aptaukošanos un kardiovaskulārās slimības," uz sakarībām norāda viena no jaunā darba autorēm Tahera Ahmeda.
Bez šaubām, daudz darba vēl priekšā, lai identificētu konkrētus Alcheimera slimības cēloņus. Ģenētiskos faktorus kontrolēt vēl īsti nevaram, taču dzīvesveidu mainīt uz labu nekad nav nedz par agru, nedz par vēlu – tāds ir šī darba autoru galvenais vēstījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
