Pie šī projekta trīsdesmit gadu laikā strādājuši simtiem "EUROfusion" konsorcija zinātnieki, tostarp no Latvijas. Taču nu eksperimentālais JET jeb "Joint European Torus" kodolsintēzes reaktors dodas pensijā. Taču atvadas nav rūgtas – tas pēdējos eksperimentos uzstādījis jaunu rekordu un šo gadu gaitā devis nenovērtējamu ieguldījumu sarežģītajā ceļā uz enerģētikā praktiski pielietojamu kodolsintēzi.
Vēl nesen vēstījām par JET eksperimentu, kurā sasniegti 59 megadžouli ilgstošas kodolsintēzes enerģijas, tādējādi demonstrējot kodolsintēzes kā alternatīva enerģijas avota potenciālu. Pētījumos bija iesaistīti arī Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta zinātnieki, kas veica pētījumus par JET plazmas kameras materiālu noturību, kā arī par kodolsintēzes reakcijās izmantotā tritija rašanās un izdalīšanās procesiem.
Šobrīd kodolenerģētikā visos reaktoros enerģija tiek ražota, izmantojot kodolu dalīšanās (nuclear fission) reakcijas, kontrolētā ķēdes reakcijā šķeļot kodoldegvielas atomus. Kodolsintēzes reakcijās (nuclear fusion) atomu kodoli tiek savienoti, un no vieglākiem elementiem rodas smagāki, procesā izdalot enerģiju. Tie ir tie paši procesi, kas notiek Saules un citu zvaigžņu kodolos.