Baltijas jūras ūdeņos Vācijas piekrastē atrasta akmens siena, kas, iespējams, izmantota medībās. Šī siena varētu būt viena no lielākajām mums zināmajām akmens laikmeta struktūrām Eiropā un viena no senākajām medību nolūkiem konstruētajām būvēm pasaulē, vēsta "Live Science".
Būve atrodas apmēram 20 metru dziļumā 10 kilometrus uz austrumiem no piekrastes pilsētas Rērikas. No ievāktajiem datiem rekonstruēts sienas 3D modelis liecina, ka tā sastāv no 1670 atsevišķiem akmeņiem un ir 975 metrus gara. Tās platums ir ap diviem metriem, bet augstums – viens metrs. Siena atklāta ar sonāra palīdzību, bet pēc tam uzņemti arī fotoattēli ar attālināti vadāmiem zemūdens peldlīdzekļiem. Sienu pētīt devušies arī nirēji, lai paņemtu gan sienas būvē izmantotā materiāla paraugus, gan blakus esošo nogulu paraugus. Šie paraugi arī ļāvuši ar lieli pārliecību noteikt, ka siena ir mērķtiecīgi būvēta, nevis dabas veidota struktūra.
Baltijas jūrā esošās struktūras atrašana bijusi laimīga sagadīšanās. Tas noticis 2021. gadā, kad Jākobs Gērsens, Ķīles Universitātes jūras ģeofiziķis, ar studentiem devies mācību izbraucienā Mēklenburgas līcī. "Atradums nāca gandrīz vai no zila gaisa. Mēs nemeklējām šādas būves, jo nemaz nedomājām, ka tās tur ir," vietnei "Live Science" stāsta Gērsens.
Pirms 11 tūkstošiem gadu šajā vietā nebija ūdens. Ledus laikmeta izskaņā un sākoties holocēnam (laika posmam no pēdējā ledus laikmeta līdz mūsdienām), ledājiem kūstot, šī vieta applūda. Taču savulaik tur dzīvojuši un medījuši akmens laikmeta cilvēki. Ir ļoti iespējams, ka akmens siena bija izmantota kā medību rīks ziemeļbriežu baru virzīšanai un iesprostošanai. Līdzīgas akmens būves atrastas arī Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Arī tur, spriežot pēc būvju formas, mērķis, visticamāk, bija novadīt savvaļas dzīvnieku plūsmu vēlamajā virzienā. Piemēram, sākumā trencot tos iekšā pa platāko galu un dzenot uz šaurāko galu, kur akmeņu krāvumi abās pusēs liktu dzīvniekiem spiesties arvien ciešāk un virzītu tos uz vienu vietu. Gar struktūras malām izraktas bedres, reizēm pat četrus metrus dziļas. Tajās tad dzīvnieki arī dzīti iekšā, lai tos nogalinātu.
Baltijas jūras piekrastē veidotā siena ir citādākas formas, taču droši vien ar līdzīgu funkciju. Tolaik vienā pusē sienai, visticamāk, bijis purvājs vai ezers, tādējādi nogriežot dzīvniekiem vēl vienu bēgšanas virzienu.
Precīzs sienas būvēšanas laiks vēl nav noteikts, taču zināms tas, ka ziemeļbrieži šajā vietā izmiruši pirms aptuveni 9000 gadu. Dažus gadsimtus vēlāk šī vieta jau bija zem ūdens.
Pētnieki nu cer sienas tuvumā atrast arī kādus akmens laikmeta artefaktus, kas varētu vairāk atklāt par šeit savulaik dzīvojošajiem cilvēkiem.
Pētījums par šo atradumu lasāms zinātniskajā vietnē PNAS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
