Šo fosiliju 1931. gados atrada Itālijas Alpos. Tā nebija tāda kā citas. Gadu desmitiem ilgi eksperti netika skaidrībā, kas tā ir, kurai ģintij dzīvnieks piederējis un – pats galvenais – kā tā saglabājusies tik neticami labi. Nu patiesība ir nākusi gaismā, un tā savā ziņā sagādājusi vilšanos.
Kā raksta vietne "Science Alert", šī fosilija paleontologu aprindās bija gandrīz vai slavenība. Radījums, kas to atstājis, dzīvojis pirms 280 miljoniem gadu, vēl pirms dinozauriem. Apmēram 20 centimetrus garais, ķirzaku atgādinošais dzīvnieks tika pie latīniskā nosaukuma Tridentinosaurus antiquus un solīja jaunas zināšanas par to, kā evolucionējuši rāpuļi.
Īpaši priecīgi paleontologi bija par to, cik labi fosilija saglabājusies – ap tās kontūru bija samanāmas tumšas krāsas materiāla paliekas. Ilgu laiku domāts, ka tās ir mīksto audu atstātas pēdas. Tas daudz biežāk novērojams gadījumā ar augiem, bet dzīvnieku gadījumā mīksto audu paliekas bieži ir sapuvušas un pilnībā zudušas jau ilgi pirms sācies fosilizācijas process. Ja fosilijā saglabātas arī mīksto audu paliekas, tā ir gluži kā informācijas dārgumu lāde paleontologiem un var atklāt tādas detaļas kā ādas tekstūru un krāsu, kā arī pat iekšējo orgānu izvietojumu dzīvniekiem, kas pa šo Zemi staigājuši, līduši vai rāpojuši pirms miljoniem gadu.
Zinātnieki ilgi sprieda un tā arī netika pie vienas apmierinošas versijas par to, kā tridentinozaura mīkstie audi varēja šajos apstākļos tik labi saglabāties. Korkas Universitātes koledžas pētniece Valentīna Rosi gribēja šim jautājumam beidzot pielikt punktu. Diemžēl viņai tas izdevās, bet rezultāti ne visus iepriecinās.
"Man šī fosilija jau sākumā likās nedaudz… īpatnēja. Taču fosilijas mēdz būt jocīgas, tāpēc turpināju vien pētīt. Analizējot šī tumšā materiāla mikroparaugus, nācās secināt, ka tie nav fosilizējušies mīkstie audi, bet melna krāsa," vietne "Science Alert" citē Rosi. Vesels arsenāls modernu analīzes metožu tika izmantots, lai rūpīgi izpētītu šos paraugus – pētījumi ar elektronu mikroskopu, spektroskopiskie pētījumi, rentgenstaru difrakcija un vēl, un vēl.
Rezultāti ir pārliecinoši – fosilizējusies āda patiesībā ir mākslīgi izgatavots melnās krāsas pigments, kāds izmantots arī senās gleznās.
Atklājums bija negaidīts. "Godīgi varu teikt, ka mēs visi esam nedaudz šokēti un saskumuši," atzina Rosi. Taču vienlaikus viņa domā, ka šī ir laba mācībstunda un ieskats paleontoloģijas vēsturē, kā arī atklāj mūsdienu paleontoloģijas spēku. "Mūsdienu metodes ļauj fosilijas pētīt jau molekulārā līmenī, kas nebija iespējams vēl pirms desmit gadiem."
Kaut ādas daļa ir "feiks", daudzi fosilijas elementi ir autentiski. Nebūs viegli izpētīt kaulu atstātos nospiedumus zem šī pigmenta slāņa, taču Rosi ar kolēģiem centīsies, cik varēs. Pētījums publicēts žurnālā "Paleontology".
Viena daļa mīklas nu ir atminēta, taču otra vēl paliek – mēs aizvien nezinām, kurš fosiliju krāsoja un kāpēc.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
