Nieze, pietūkums, šķavas, aizlikts deguns un grūtības elpot – šīs un citas alerģiju izraisītas reakcijas bojā dzīvi daudziem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vēl jo vairāk, dažiem saskarsme ar alergēnu un laikā nesaņemta palīdzība var būt arī letāla. Daļai cilvēku alerģijas var pāriet, bet daļai tas ir krusts, kas jānes visu mūžu. Līdz pat šim brīdim pētniekiem nebija izdevies noskaidrot, kāpēc tā. Taču nu divos atsevišķos darbos pierādījumi rāda uz vienu potenciālo "grēkāzi".
Alerģijas ir sarežģīta padarīšana. Citiem tās ir, citiem nē. Citiem tās bija un pārgāja, bet citiem no zemesriekstiem, vēžveidīgajiem, kaķiem, ziedputekšņiem, putekļiem vai citiem alergēniem jāvairās visu mūžu. Kas to nosaka? Nav izslēgts, ka pie vainas ir specifiskas B imūnšūnas – otrā tipa atmiņas B šūnas jeb MBC2.
Šīm šūnām organismā ir noteikta un svarīga loma – tās ir daļa no mūsu imūnsistēmas un, reaģējot uz patogēniem, izstrādā antivielas. Tipiski šīs antivielas ir imūnglobulīns G jeb IgG. Nav konstatēts, ka šī tipa antivielām būtu saistība ar alerģijām. Taču noteiktos apstākļos – tostarp nonākot saskarē ar alergēnu – MBC2 šūnas var sākt izstrādāt arī imūnglobulīnu E jeb IgE, kas var rosināt alerģiskas reakcijas.
Kā raksta vietne "Live Science", parasti imūnglobulīnu E izstrādā tās plazmas šūnas, kurām nav ilgs mūžs un kuras ražo antivielas kā nekavējošu un īslaicīgu ķermeņa aizsargreakciju. Šīs antivielas cīnās, piemēram, pret parazītiem, bet alerģiju gadījumā uzbrūk arī nekaitīgiem proteīniem. Savukārt, kā jau liecina nosaukums, atmiņas šūnas "atceras" mums kaitīgus vīrusus un baktērijas, un laiž darbā imūnoglobulīnu G, kad šie patogēni nonāk organismā. Divos eksperimentos konstatēts, ka noteikta tipa atmiņas šūnas atceras arī alergēnus un izdala imūnoglobulīnu E. Pretstatā tām plazmas šūnām, kas tipiski ražo šīs antivielas, MCB2 šūnas organismā šo reakciju pēc saskares ar konkrētu alergēnu var iniciēt gadiem ilgi vai pat visu dzīvi.
Makmastera Universitātes (Kanāda) imunologs Džošua Kēnigs ar kolēģiem pētīja B atmiņas šūnas nelielai pieaugušo grupai, kas cieta no dažādām alerģijām. Seši bija alerģiski pret bērza putekšņiem, četriem bija alerģiska reakcija no putekļu ērcītēm, 11 bija alerģiski pret zemesriekstiem, bet pieciem nebija alerģiju (kontroles grupa). Pētījuma dalībnieku asins paraugi paņemti pirms un pēc tam, kad sākta specifiskā imūnterapija ar konkrēto alergēnu. Analizējot vairāk nekā 90 tūkstošus B atmiņas šūnu, arī tika noteikts konkrētais atmiņas šūnu tips, kas pārslēdzas uz imūnglobulīna E ražošanu, nonākot saskarē ar alergēnu. Tās ir MBC2 šūnas.
"Šīs šūnas ražo antivielas, kas izraisa alerģiskās reakcijas. Tās ir ilgtermiņa atmiņas rezervuāri, kas "atceras" alergēnus," komentē Kēnigs.
Tās pašas šūnas kā cēlonis noteiktas arī citas pētnieku grupas veiktā pētījumā, kur bija iesaistīti 58 bērni ar zemesriekstu alerģiju un 13 bērni bez alerģijām.
Šīs zināšanas kādudien varēs palīdzēt izstrādāt gan labākas alerģiju diagnostikas metodes, gan arī labākas ārstniecības metodes, samazinot alerģiju radīto slogu uz cilvēku veselību un labbūtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
