Nieze, pietūkums, šķavas, aizlikts deguns un grūtības elpot – šīs un citas alerģiju izraisītas reakcijas bojā dzīvi daudziem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vēl jo vairāk, dažiem saskarsme ar alergēnu un laikā nesaņemta palīdzība var būt arī letāla. Daļai cilvēku alerģijas var pāriet, bet daļai tas ir krusts, kas jānes visu mūžu. Līdz pat šim brīdim pētniekiem nebija izdevies noskaidrot, kāpēc tā. Taču nu divos atsevišķos darbos pierādījumi rāda uz vienu potenciālo "grēkāzi".
Alerģijas ir sarežģīta padarīšana. Citiem tās ir, citiem nē. Citiem tās bija un pārgāja, bet citiem no zemesriekstiem, vēžveidīgajiem, kaķiem, ziedputekšņiem, putekļiem vai citiem alergēniem jāvairās visu mūžu. Kas to nosaka? Nav izslēgts, ka pie vainas ir specifiskas B imūnšūnas – otrā tipa atmiņas B šūnas jeb MBC2.
Šīm šūnām organismā ir noteikta un svarīga loma – tās ir daļa no mūsu imūnsistēmas un, reaģējot uz patogēniem, izstrādā antivielas. Tipiski šīs antivielas ir imūnglobulīns G jeb IgG. Nav konstatēts, ka šī tipa antivielām būtu saistība ar alerģijām. Taču noteiktos apstākļos – tostarp nonākot saskarē ar alergēnu – MBC2 šūnas var sākt izstrādāt arī imūnglobulīnu E jeb IgE, kas var rosināt alerģiskas reakcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
