Strādājošos var iedalīt divās nometnēs – tajos, kuru darbavietā jāvalda perfektai kārtībai, un tajos, kas nespēj pastrādāt bez "radošās nekārtības". Turklāt ne tikai uz galda, bet arī datorā. Vai pirmie ir labāki darbinieki par tiem otrajiem?
Ko zinātne saka – vai ir saistība starp jucekli uz rakstāmgalda un produktivitāti? Vai kārtīga, pedantiska vide tiešām ir čaklu darbinieku pazīme? Izrādās, viss atkarīgs tikai no tā, kā jums pašiem šķiet, "Discover Magazine" citē Sabīni Kastneri, Prinstonas Universitātes neirozinātnieci.
"Tas, kā cilvēks tiek galā ar jucekli, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā veidota viņa uzmanības noturēšanas sistēma," viņa saka. "Katras smadzenes ir atšķirīgas."
Produktivitāti nav viegli pārbaudīt empīriski, bet kā sava veida starpniekserveri Kastnere pēta, kā cilvēka smadzenes apstrādā vai filtrē vizuālo informāciju, lai darbotos. Mūsu smadzenes nepārtraukti atsijā lielāko daļu no tā, ko mēs redzam, lai koncentrētos uz to, kas mūs interesē konkrētajā brīdī. "No neirozinātnieka perspektīvas skatoties, mēs visi dzīvojam neticamā nekārtībā," viņa saka.
Piemēram, ja šis raksts, kuru pašlaik lasāt, patiešām ir jūsu uzmanības centrā, iespējams, jūs nepievēršat uzmanību kafijas krūzei, kas atrodas uz galda, vai kaķim uz dīvāna – jūsu smadzenes šo fona informāciju atsijā.
"Uzmanības sistēma faktiski visu laiku apstrādā jucekli," saka Kastnere. Rezultātā filtrēšanas sistēma mūsu smadzenēs palīdz mums atlasīt svarīgu informāciju, kas pēc tam tiek pārsūtīta uz atmiņas sistēmu tālākai apstrādei.
Šī filtrēšanas sistēma ir bijusi svarīga cilvēka smadzenēm kopš pašiem pirmsākumiem, jo pati daba faktiski ir haoss. Kad mērķis bija tikt pie pārtikas nākamajai maltītei, tas nozīmēja pārvietoties pārblīvētā vidē, piemēram, mežā. Un, lai koncentrētos uz pareizo ogu atrašanu vai medījuma pamanīšanu un notveršanu, cilvēka smadzenēm bija jāizfiltrē ap viņiem esošais haoss neatkarīgi no tā, vai tas nozīmēja kaitinošus kukaiņus, plīvojošas koku lapas vai citus uzmanības novērsējus.
Tomēr biroja uzdevumu veikšana nedaudz atšķiras no pirmatnējām medībām, un nav līdz galam skaidrs, kā mūsu spēja apstrādāt vizuālo informāciju laika gaitā varētu būt mainījusies.
"Mūsu smadzenes ir pielāgotas [darbam juceklī], taču kādas smadzenes, iespējams, mūsdienu pasaulē ir zaudējušas daļu no šīs spējas, jo fiziska izdzīvošana vairs nav tik sarežģīta," saka Kastnere. Viņa arī atzīmē, ka ir grūti rekonstruēt precīzus mūsu senču dzīves apstākļus, tāpēc izpratne par to, kā un cik lielā mērā cilvēki pagātnē filtrēja vizuālo jucekli, ir tikai spekulācija.
Jebkurā gadījumā tas, kas vislabāk nosaka mūsu spēju koncentrēties pārblīvētā vidē, ir mūsu spēja atsijāt lieko informāciju. "Katras smadzenes ir atšķirīgas," saka Kastnere, piebilstot, ka nav zinātniskas vienprātības par to, vai juceklis ietekmē mūsu spēju būt produktīviem.
Daži cilvēki uzplaukst tieši haosā, piemēram, Alberts Einšteins, kurš reiz jautāja: "Ja pārblīvēts galds liecina par pārblīvētu prātu, kas tad ir tukšs galds?"
Tomēr juceklis var būt noderīgs, lai veiktu noteiktus uzdevumus. Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Psychological Science", pētnieki lika dalībniekiem veikt dažādus uzdevumus gan nekārtīgos, gan sakārtotos birojos.
Zinātnieki atklāja, ka tie, kas strādāja kārtīgos birojos, pēc pētījuma biežāk izvēlējās veselīgas uzkodas un ziedoja labdarībai. Citiem vārdiem sakot, viņi izdarīja to, kas viņiem bija jādara, paziņojumā sacīja psiholoģijas zinātniece Ketlīna Voha.
Turpretim tie, kas strādāja haosā, atrada radošākus risinājumus piedāvātajai problēmai. "Atrašanās nekārtīgā telpā noveda pie kaut kā tāda, ko uzņēmumi, nozares un sabiedrība vēlas vairāk: radošuma," sacīja Voha. Šķiet, frāze "radošā nekārtība" ir ar labu pamatojumu!
Tomēr, ja jums dažreiz ir grūti noturēt uzmanību, darbs kārtīgākā telpā var palīdzēt labāk fokusēties darbam, norāda Voha.
Vēl var palīdzēt arī žalūziju vai aizkaru aizvēršana – tādējādi vizuālais juceklis aiz loga tik daudz nenovērsīs jūsu uzmanību. Var palīdzēt arī sociālo mediju izslēgšana uz noteiktu laiku.
Jebkurā gadījumā ir svarīgi saprast, vai jūsu radošais gars atplaukst haosā, vai dodat priekšroku sakārtotai darba vietai, un attiecīgi pielāgoties. Visticamāk, jūs jau paši to esat sapratuši. "Cilvēki to saprot ļoti intuitīvi, un nevajag justies vainīgiem par atrašanos vienā vai otrā pusē," saka Voha.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
