Ceļošana ir lielisks veids, kā izklaidēties, iepazīt citu zemju vēsturi, kultūru un jaunas garšas, izrauties no rutīnas un nomainīt vidi. Taču, kā jau ar visu šai dzīvē, var iekrist arī otrā grāvī – ceļošanas var būt par daudz, un apsēstība ar ceļošanu var liecināt par problēmām.
Kamēr tūrisma braucieni ir viegla un patīkama atvaļinājuma izklaide, viss kārtībā, bet ja ceļošana ir kļuvusi par apsēstību, bez kuras jūs nespējat vairs dzīvot un citādi iztikt, tas var liecināt par psiholoģiskām problēmām, raksta populārzinātniskais portāls "Discover Magazine".
Ceļošana nenormālā tempā, drudžaini apmeklējot valsti pēc valsts, var norādīt uz psiholoģisku problēmu – sava veida eskeipismu, kas paslēpies zem ārzemju ceļojumu kārības maskas. Eskeipisms ir centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo, šajā gadījumā – ceļojumiem. Vēlme nemitīgi ceļot var liecināt, ka cilvēks cenšas novērst savu uzmanību no problēmām, kuras nevēlas risināt.
Eskeipisms var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, kā regulāra pārēšanās, bezmērķīga sēdēšana sociālajos tīklos, dejošana, ballēšanās, spēļu spēlēšana utt. Ir pētījumi, kuros kā mentāls eskeipisms ir noteikta arī nepārtraukta televīzijas skatīšanās.
Maikls Breins, sociālais psihologs, kurš specializējas ceļošanā un starpkultūru komunikācijā, uzskata, ka eskeipisti ir vairāk pakļauti dromomaniakālam (no grieķu val. "dromo" – ceļš) dzīvesveidam, kas izpaužas kā nepieciešamība klejot apkārt.
"Ceļojumi noteikti patīk cilvēkiem, kuri nevēlas saskarties aci pret aci ar problēmām un risināt sarežģītas situācijas," saka Breins. "Ceļojot jūs jūtaties neatkarīgs un jums nav jārisina savstarpējās grūtības vai problemātiskas attiecības, ar ko varētu nākties saskarties mājās."
Atkarības ietekmē smadzenes kā atlīdzības sistēma. Kad baudas ķēdes smadzenēs tiek pārslogotas, dabiski seko atkarība.
Dopamīns – ar baudu un atmiņu saistītais "labas pašsajūtas" neiromediators – var pārpludināt atalgojuma ceļus jūsu smadzenēs 10 reizes vairāk nekā parasti, ja lietojat atkarību izraisošas vielas, piemēram, opioīdus, benzodiazepīnus un kokaīnu. Pārmērīgi lietojot zāles vai pārmērīgi pakļaujoties baudu radošiem stimuliem, atalgojuma shēma smadzenēs pielāgojas un kļūst mazāk jutīga pret dopamīnu. Šīs paaugstinātās tolerances dēļ nepieciešams arvien vairāk atkarību izraisošās vielas vai uzvedības, lai sasniegtu tīkamo, baudu izraisošo rezultātu.
Lai gan ceļošana gluži nav narkotiska viela, arī tā var iekustināt dopamīna darbināmo atalgojuma tīklu smadzenēs.
"Es neuzskatu ceļošanu, jo īpaši dromomāniju, par īpaši patoloģisku lietu, kas skārusi daudzus," saka Breins. "Bet tas noteikti var izraisīt atkarību no tā viedokļa, ka pastāvīgi notiek saskarsme ar arvien vairāk jaunumiem un saņemts atalgojums un gandarījums, nonākot jaunā situācijā."
Taču nevajag uzreiz krist panikā, skatīties uz sevi ar aizdomām un atteikties no atvaļinājuma brauciena uz ārzemēm vai īsa brīvdienu izbrauciena savā apkārtnē. Jā, atkarība no ceļošanas varētu būt veids, kā cilvēkiem izvairīties no problēmām, taču ceļošana ir arī veids, kā izpētīt, paplašināt pasaules redzējumu un novērtēt dabas skaistumu. Ceļošana ir brīvība, kas atklāj kultūras daudzveidību un sniedz izglītojošu pieredzi.
"Būt veiksmīgam ceļotājam ir ļoti labi no mācīšanās teorijas viedokļa," saka Breins. "Un ātrākais veids, kā justies labi, ir ceļot, satikt citus cilvēkus un dalīties pieredzē […].Tas ir tas vilinošais. Bet kopumā ceļošana ir ļoti jauka un pozitīva lieta."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
