Podkāstā "Zinātne vai muļķības" meklējām atbildes uz to, kā ātri un bez īpašas piepūles kļūt bagātam. Taču šai monētai ir arī otra puse – turību var itin viegli pazaudēt. Regulāri medijos skatāmi sižeti un lasāmi raksti par senioriem, kurus krāpnieki "atsvabinājuši" no smagās naudas nastas un izkrāpuši reizēm pat vairākus desmitus tūkstošus eiro. Kur pensionāri tikuši pie tādas naudas – to vēlējās noskaidrot kāds podkāsta klausītājs.
"Kur iespaidīgās naudas summas ir dabūjuši visi tie vecie ļaudis, par kuru apkrāpšanu regulāri ziņo policija," klausītāja jautājumu uzdevām Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertei Aijai Brikšei.
"Diemžēl tas var būt trešā pensiju līmeņa uzkrājums, kas "aiziet" šajās krāpnieciskajās shēmās. To savā pusē esam dzirdējuši," bilst Brikše. Viņa arī uzsver, ka seniori ir ļoti labi un disciplinēti krājēji. "Ja mēs skatāmies uz finanšu disciplīnu un finanšu pratību, vecākie cilvēki nebūt nav tie, kuriem ir vislielākie izaicinājumi šajā jautājumā. Viņi ir tie, kas joprojām krāj to "zārka naudu"," komentē eksperte.
Podkāstā dzirdēsi arī atbildes uz to, vai ir kāda maģiskā formula veiksmīgai darbībai akciju tirgū, vai ar kriptovalūtām var iedzīvoties lielā bagātībā un kāpēc cilvēki aizvien "iekrīt" uz šķietami vienkāršām finanšu krāpnieku shēmām. Raidījumu klausies gan "Spotify", gan "Apple Podcasts", kā arī skaties "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".