Iepriekš par vissenāko mežu uz mūsu planētas liecināja Ņujorkas štatā atrastās Gilboa meža fosilijas. Tur mežs zaļoja pirms 386 miljoniem gadu. Nu pasaulē senākā mums zināmā meža rekords ir pārrakstīts – tas ir 390 miljonus gadu senais mežs Anglijas dienvidrietumos, vēsta "Live Science".
Meža fosilās liecības uzietas, Kembridžas Universitātes Zemes zinātņu fakultātes profesoram Nīlam Deivijam ar kolēģiem veicot izrakumus vietā, ko dēvē par "Hangman Sandstone Formation" jeb, tulkojot burtiski, Bendes smilšakmens veidojumā (raksta titulbildē).
Šī ģeologiem izpētei nozīmīgā vieta ir daļa no lielākas vidusdevona un vēlīnā devona laika formācijas, ko dēvē par Eksmūras grupu. Konkrētais veidojums datējams ar 383 līdz 393 miljonu gadu senu pagātni. Tolaik zeme, kas mūsdienās ir Apvienotā Karaliste, bija daļa no senā kontinenta Laurentijas un atradās nedaudz zem ekvatora. Klimats tur bija silts un sauss, skaidro Deivijs.
Viņa komanda uzgāja gan dobu koku stumbru fosilijas, pilnas ar nogulumiem, kā arī tādu stumbru fosilijas, kas laikā iekapsulējušas jau satrunējušus un saplakušus koku stumbrus. Dažās no fosilijām bija jaušamas arī atzarošanās vietas.
"Kāpēc šis atklājums ir svarīgs? Tas ir senākais mežs, par ko ir fosilās liecības," vietnei "Live Science" bilst Deivijs. Taču ne tikai. Salīdzinot ar Ņujorkas štatā atklātajām fosilijām, redzamas būtiskas atšķirības. Tur auguši vairāku sugu augi, taču Apvienotajā Karalistē uzietajā mežā ir fosilās liecības tikai par vienu augu sugu. Tas vedina domāt, ka vien dažu miljonu gadu laikā mežu ekosistēmas no samērā vienveidīgām un primitīvām attīstījušās līdz sarežģītām un ar lielu bioloģisko daudzveidību.
Nupat atklātajā mežā auguši koki, kas vizuāli varētu atgādināt palmas, taču tiem ar palmām nav ciešas radniecīgas saites. Tie vairāk radniecīgi mūsdienu papardēm un kosām. Šie koki nesniedzās augstāk par četriem metriem, un zem to lapotnes, kā liecina fosilizējušies pēdu nospiedumi, skraidelējuši arī nelieli posmkāji.
Jāuzsver, ka šī nav senākā fosilā liecība par kokiem – pasaulē atrastas arī 500 miljonus gadu senu koku fosilijas. Taču šis ir senākais uzietais meža "nospiedums", kur blakus cits citam auguši daudzi vienas sugas augi.
Pētījums publicēts izdevumā "Journal of the Geological Society".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
