Asinsradniecība nebija vēlama jau akmens laikmeta Rietumeiropā, un tā laika kopienas bija atradušas veidu, kā no tās izvairīties, liecina jaunākie pētījumi.
Zinātnieki izpētīja slavenos neolīta laika apbedījumus Francijā, Tevjekā un Hedikā Bretaņā, kā arī Šampaņas reģionā, Šampiņī. Atliekas tika datētas ar pašiem pēdējiem mezolīta posmiem (aptuveni pirms 6700 gadiem), kad dzīvoja pēdējie Rietumeiropas mednieku-vācēju kopienu pārstāvji, pārklājoties ar neolītu, kad teritorijas sāka pārņemt zemnieki.
Šis ir pirmais pētījums, kurā analizēts vairāku akmens laikmeta mednieku-vācēju genoms no vienas un tās pašas vietas, kā arī nesen ieradušos neolīta zemnieku kopienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
