Neizmantojam 90% smadzeņu potenciāla – zinātne vai muļķības?

Šis uzskats ir ļoti dzīvelīgs. Grūti gan izsekot tam pa pēdām līdz sākumpunktam. Iespējams, tas radies jau 19. gadsimtā. Bet kāpēc? Viena no versijām, ko raidorganizācijas BBC žurnālā "Science Focus" min arī neirozinātnieks un populārzinātnisku grāmatu autors Dīns Burnets, saistīta ar savulaik valdījušo uzskatu, ka neironi veido tikai 10% no smadzeņu masas. Lai arī kā šis uzskats radies, svarīgāk ir tas, vai tas ir patiess. Burnets uzsver, ka tas ir mīts, turklāt divos pat visnotaļ pretrunīgos veidos.

Pirmkārt, "mēs izmantojam tikai 10% smadzeņu potenciāla" vedina domāt par smadzenēm kā par kaut ko līdzīgu datorspēlei, kur no desmit istabām spēlētājs ir spējis atslēgt tikai vienu, bet dārgumi aiz deviņām pārējām durvīm ir nepieejami. Ja vien netiks atrasta pareizā atslēga! Burneta ieskatā šis mīts paver durvis plašam spektram pseidozinātnisku uzskatu un arī veiklu darboņu, kas ar dažādiem līdzekļiem un produktiem sola "atslēgt" nepieejamos 90% smadzeņu potenciāla. Viņš arī saskata riskus, ka šādi var tikt diskreditēta pierādījumos balstīta neirozinātne. Proti, ja visa līdzšinējā neirozinātne ir radusies un balstīta tikai šajos "pieejamajos" 10%, tad jebkuri uzskati, kas ir pretrunā ar mūsdienu neirozinātni, vienkārši ietilpst vēl neatklātajos 90%.

Otrkārt, šis mīts liek kļūdaini domāt arī pretējā virzienā, spriež Burnets. Smadzenes ir orgāns, kas resursu ziņā ir ļoti "ēdelīgs". "Mēs izmantojam 100% smadzeņu. Kaut kam. Varbūt vēl nezinām, kam tieši, bet tās tur ir noteiktu iemeslu dēļ. Vārds "izmantojam" nozīmē "aktivizējam, lai paveiktu kādu uzdevumu". Un šajā gadījumā uzskats, ka izmantojam 10%, ir pārspīlējums," spriež Burnets un citē pētījumus, ka vienlakus mēs varam aktivizēt vien aptuveni 3% smadzeņu. Bet uzsvars te ir uz vārdu "vienlaikus". Tas nenozīmē, ka pārējās smadzenes nekad netiek aktivizētas un vienkārši aizņem vietu galvā.

Ko par to saka "Zinātne vai muļķības" viesi? Anna Zane Litauniece, neiroloģe un atmiņas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, šim jautājumam pieiet filozofiski un saka, ka cilvēki caurmērā ir slinki un varētu izmantot lielāku procentu smadzeņu kapacitātes. "Mūsu smadzenēm faktiski ir neizmērojamas iespējas," uzskata neiroloģe.

Te, protams, uzreiz ir jautājums – tad kā varētu aprēķināt procentus no kaut kā neizmērojama. Kā šī uzskata atbalstītāji zina, ka neesam "atslēguši" tieši 90% no potenciāla? "To precīzi, protams, nevaram izmērīt," atzīst Litauniece un piebilst, "Taču varam mēģināt dzīvē pilnveidot sevi, maksimāli izmantot savas iespējas un smadzeņu kapacitāti, lai to uzzinātu."

Ainārs Stepens, asociētais profesors neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks un Izglītības un zinātnes direktors Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, sliecas domāt kā Burnets – uzskats par lielu smadzdeņu daļas rezervi, kuras potenciāls vēl nav "atslēgts", ir mīts.

"Kaut kā noticēt, ka smadzeņu podā 80% stāv rezervei... līdz galam man negribētos tā teikt. Taču skaidrs, ka mums smadzeņu vajadzības ir atkarīgas no tā, ko mēs darām un ko mēs nedarām. Ja mēs nolemtu vai būtu nepieciešamība darīt ko citu, tās ir gatavas šo uzdevumu uzņemties," bilst profesors. Viņš piedāvā salīdzinājumu ar leudsskapi. Tajā arī stāv visādi produkti, taču ne jau mēs visus tos uzreiz ņemam ārā un vienā piegājienā apēdam. Mēs ņemam to, ko konkrētajā brīdī gribam vai ko vajag, taču tas nenozīmē, ka pārējais ledusskapja saturs mums ir nepieejams.