Pirms nepilna gada tika publicēts pētījums par senu rekordistu – kolosālais valis no Peru jeb Perucetus colossus, iespējams, bijis smagākais dzīvnieks uz Zemes. Vismaz tā domāja pētījuma autori no Pizas Universitātes. Taču viņu darbā izklāstīto citi paleontologi apšauba, raksta vietne "Science Alert".
39 miljonus gadu senās vaļa fosilijas atklātas tuksnesī Peru dienvidos. Uzieti mugurkaula skriemeļi, kā arī ribas un gūžas daļas kauli. Galvaskauss netika atrasts, tāpēc pētniekiem ir visai aptuvens priekšstats par to, kā izskatījusies šī dzīvnieka galva. Taču tas, kas pārsteidza, bija kaulu blīvums un masa. Katrs no atrastajiem skriemieļiem svēra vairāk nekā 100 kilogramus.
Pizas Universitātes pētnieks Džovanni Bianuči un viņa komanda aplēsa, ka tādējādi milža masa bijusi robežās no 85 līdz 340 tonnām. Ņemot vērā, ka dzīvnieks bijis 17 līdz 20 metrus garš (par to liecina skeleta rekonstrukcija), pie šādas masas tam jābūt arī neticami blīvam.
Tieši tas lika saraukt uzacis Kalifornijas Universitātes paleontologam Rjosukem Motani un Smitsona Nacionālā muzeja speciālistam Nikolasam Painsonam. Pieņemot, ka 20 metrus garš dzīvnieks sver 340 tonnas, "tam nāktos pamatīgi piepūlēties, lai noturētos virs ūdens", komentē speciālisti. "Tam būtu grūti pat atrauties no jūras gultnes un būtu nemitīgi jāpeld uz augšu, cīnoties pret gravitāciju, lai vispār ūdenī kaut ko iesāktu," uzskata Motani.
Viņš ar kolēģi Painsonu nosprieda, ka itāļu pētnieku komanda nepareizi modelējusi vaļa svaru, jo balstījusies uz pieņēmumu, ka ķermeņa un skeleta masa mērogojama viendabīgi. Netipiski blīvie kauli, visticamāk, sašķobījuši dzīvnieka kopējās masas aprēķinus.
Mākslinieka brīva interpretācija par to, kā varētu izskatīties vairākus simtus tonnu smagais dzīvnieks no 39 miljonus gadu senas pagātnes.
"Perucetus nepārsniedza mūsdienu zilo vaļu masu, un drīzāk masas ziņā bija tuvāk kašalotiem," jaunajā analīzē raksta Motani un Painsons. Kaulu uzbūves ziņā šim aizvēsturiskajam milzim ir vairāk kopīga nevis ar vaļiem, bet ar lamantīniem, kuru kauliem ir papildu slāņi, lielāks blīvums, attiecīgi arī kaulu dobajām daļām ir mazāks tilpums. Lamantīnu mīkstie audi ir relatīvi viegli, ja salīdzina ar skeletu. Ņemot šo vērā, Motani un Painsons uzskata, ka kolosālais valis no Peru svēris ap 60 līdz 70 tonnām, nevis 85 un kur nu vēl 340 tonnas.
Izskatās, ka rekordists aizvien mīt okeānos arī mūsdienās. Lielākie no zilajiem vaļiem sver ap 200 tonnām, taču arī ir krietni garāki. Prāvākie tuvojas 30 metru garumam.
Pētījums pieejams žurnālā "PeerJ".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
