Lai dzīvotu, ir jāēd. Bet daži dzīvo, lai ēstu. To var teikt arī par Labradoras retrīveriem – šī ir viena no tām suņu šķirnēm, kurai ir izteikti liels aptaukošanās risks. Kembridžas Universitātes pētnieki norāda, ka nevajag savu mīluli sunīt par viņa pārlieku lielo apetīti. Labradoru gadījumā iemesls var būt ģenētisks, un suns tur neko nevar padarīt.
Nupat prestižajā "Science Advances" žurnālā publicētā pētījumā izklāstīts, ka vaininieks pie labradoru aptaukošanās var būt mutācija gēnā ar nosaukumu POMC. Šis gēns spēlē būtisku lomu ne tikai apetītes un sāta sajūtas regulēšanā, bet arī piedalās vielmaiņas regulēšanā.
Pētījumā iesaistīti 87 pieauguši suņi – gan ar veselīgu ķermeņa svaru, gan ar lieko svaru. Eksperimenta laikā suņiem ik pēc 20 minūtēm deva noteiktu pārtikas daudzumu. Tas darīts tik ilgi, līdz suņi vairs neēda. Gan suņi ar POMC mutāciju, gan suņi bez tās ēda ļoti daudz un pārtrauca apmēram pie vienāda apēstā daudzuma. Tas apliecināja, ka būtiski neatšķiras tas daudzums, cik konkrētās šķirnes suņi spēj apēst vienā piegājienā.