Pagājuši vairāk nekā 150 gadi, kopš ievērojamais dabas pētnieks un evolūcijas teorijas "tēvs" Čārlzs Darvins sarakstīja grāmatu "Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase". Un visus šos gadus kāds Darvina apgalvojums tika pieņemts kā pašsaprotams fakts. Proti, ka absolūtais vairākums zīdītāju tēviņu ir lielāki par mātītēm. Taču jauns pētījums liecina, ka šajā ziņā meistars tomēr būs kļūdījies.
Kuplajām krēpēm viļņojoties, pa savannu cēli soļo milzīgs, muskuļots lauvu tēviņš, ar acīm vērīgi pārlūkojot apkārtni. Viņam nedaudz nopakaļ seko lauvene. Arī muskuļota, bet augumā daudz mazāka. Ir pārošanās sezona, un šis duets uz īsu brīdi spēlē vienā komandā.
Vai arī, piemēram, gorillas. Tēviņi ir divtik smagi kā mātītes. Vai ziemeļu ziloņroņi, kur tēviņi sver pat trīs reizes vairāk nekā mātītes. Arī cilvēku sugai tas ir raksturīgs – vīrieši caurmērā ir lielāki un smagāki par sievietēm. Ne tik ekstrēmi, bet tomēr. Tā ir viena no izpausmēm dzimumdimorfismam jeb pazīmju atšķirībai starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem. Uzskats, ka zīdītāju tēviņi vairumā gadījumu ir daudz lielāki par mātītēm, bijis gandrīz vai aksioma kopš 19. gadsimta otrās puses, kad Darvins to popularizēja grāmatā "Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase". Arī mēs taču tam redzam pierādījumus ik uz stūra! Kaut vai suņi un kaķi! Runči parasti ir lielāki par kaķenēm.
Taču atsevišķi novērojumi bieži var sniegt kļūdainu priekšstatu, un izskatās, ka šoreiz Darvins būs aizšāvis garām, pārāk vispārinot iezīmi, kas nebūt neattiecas uz visām zīdītāju sugām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv