Kaut zeme mums zem kājām šķiet stingra un kartes atlantos nemainīgas, planēta ir dzīva. Ne tikai tādā izpratnē, ka to apdzīvojam mēs un neskaitāmas citas sugas, bet pati planēta dinamiski mainās. Un Atlantijas okeāns nepastāvēs mūžīgi, liecina jauns Lisabonas Universitātes pētījums.
Paleozoja ēras superkontinents Pangeja sāka sadalīties pirms apmēram 180 miljoniem gadu. Šajā procesā arī "atvērās" vieta, kur šobrīd atrodas Atlantijas okeāns. Taču litosfēras plātņu kustība nebūt nav apstājusies. Uzskatāms apliecinājums ir zemestrīces. Šo okeānu veidošanos un atkal "aizvēršanos" raksturo tā dēvētie Vilsona cikli. Okeānam izplešoties, ar laiku tiek sasniegts brīdis, kad šis process apstājas. Tālāk, okeāna malās esošajām smagajām litosfēras plātnēm sākot slīdēt zem vieglākajām kontinentālajām plātnēm, okeāns atkal sakļaujas, līdz kontinentu malas satiekas.
Lisabonas Universitātes pētnieks Žuāu Duarte ar komandu, izmantojot jaunākos datus un superdatoru jaudu, veica sarežģītu trīsdimensiju modelēšanu un secināja, ka zem Gibraltāra šauruma esošā subdukcijas zona jeb reģions, kur viena litosfēras plātne paslīd zem otras, nākotnē vairs nebūs tik statiska kā pēdējos 30 miljonos gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
