Daļa no mūsu atmiņām nav īstas. Vai arī, ja ne gluži viltus, tad daļēji konstruētas un pamatīgi "atšķaidītas" ar citu cilvēku stāstīto un pašu pārstāstīto. Un ir pierādījumi, ka reizēm cilvēki tiešām nevar atšķirt spilgtas viltus atmiņas par kādu emocionāli spēcīgu notikumu no īstām atmiņām. Kā šādas svešas atmiņas iemājo mūsu prātos – to podkāstā “Zinātne vai muļķības” skaidro speciālisti.
Gan jau arī tev siltā atmiņā ir vairāki mirkļi no agras bērnības un cieša pārliecība, ka viss notika tieši tā un ne citādi. Varbūt tā bija dzimšanas diena, kad bija patīkams laiks, galvu sildīja vasaras saulīte un vectēvs jau no paša rīta palutināja, nopērkot saldējumu. Bet varbūt tomēr nebija nemaz tik silts, un saldējuma vietā bija cukurvate vai cits našķis? Varbūt atceries kādu konkrētu dienu pie jūras, kad atradi milzīgu dzintara gabalu. Nu, vismaz pamatīga oļa izmērā! Bet varbūt nemaz tik milzīgs tas nebija, un cik liels bija prieks par atradumu un vecāku uzslavas.
Vaicājām speciālistiem, vai atmiņas var būt konstruētas.
Neiroloģe un atmiņas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Anna Zane Litauniece norāda, ka te ir divi faktori. Pirmkārt, mēs labi atceramies parasti to, kas saistījās ar spilgtām emocijām tajā brīdī – ar dusmām, spēcīgu saviļņojumu, prieku. Tad notikumu atceramies labāk un ilgstoši.
Otrkārt, atmiņas nav perfekts un nemainīgs kāda notikuma "nospiedums" mūsu prātā. Tās mainās.
"Bērnībā šī atmiņa mums ir tuvāka realitātei," par minēto piemēru ar saldējuma ēšanu jaukā vasaras dienā stāsta Litauniece.
"Laikam ejot, varbūt esam nonākuši tieši tādā pašā situācijā. Ēdam saldējumu saulainā vasaras dienā. Tādas situācijas dzīvē bijušas vairākas, un tās visas noglabātas blakus saldējuma ēšanai bērnībā. Runājam ar draugiem, un viņi stāsta, kā bērnībā ēda saldējumu zoodārzā. Arī no draugiem dzirdētā atmiņa noglabāta turpat. Nākošajā reizē, atsaucot atmiņu, nevar saprast… šķiet, bija zoodārzā tā saldējuma ēšana? Laikam ejot, mēs īsti nevaram atšķirt."
Atmiņas speciāliste norāda, ka šis fenomens īpaši izpaužas, piemēram, tiesās ar lieciniekiem. Cilvēka smadzenes nav datora cietais disks tādā izpratnē, ka tajās noglabāts fails paliek mūžīgi nemainīgs.
Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video "YouTube" – uzzināsi arī ekspertu viedokļus par to, kā uzlabot atmiņu un vai tiešām visi vecumdienās nolemti demencei? Tāpat spriežam par to, vai tiešām viena smadzeņu puslode ir radošā, bet otra – loģiskā? Un cik īsti kaitīgs smadzeņu darbībai ir alkohols?
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
