Vai būt resnam ir izvēle – 'Zinātne vai muļķības' iztaujā speciālistus par lieko svaru

Mediķi vārdu "resns" komunikācijā ar pacientiem, visticamāk, nelietos, norāda "Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute" uztura speciāliste Agnese Ozoliņa. "Medicīniskā valodā sakām vai nu "virssvars" vai "aptaukošanās". Un aptaukošanās arī var būt dažādās gradācijās. Saucot kādu par resnu, tas neskan pozitīvi."

Kā mēra to, vai cilvēkam ir virssvars? Tīri "uz aci" nebūs korekti. Pamatā aizvien izmanto ķermeņa masas indeksu (ĶMI) jeb auguma garuma un svara attiecību. Taču tas nav viens konkrēts svars, skaidro eksperti. Ir runa par gradāciju. Taču arī ĶMI gadījumā vēlams redzēt cilvēku vaigā. Jo, ņemot vērā tikai ĶMI, tas var būt vienāds gan cilvēkam ar aptaukošanos, gan ļoti muskuļotam cilvēkam. ĶMI tas pats, bet divas pilnīgi dažādas ķermeņa uzbūves. "Jā, var būt tāds pat augums un svars, bet pilnīgi cita ķermeņa kompozīcija, tāpēc būtu vēlams to novērtēt – cik ir tauku masa, kur tauki ķermenī izkārtojušies."

Šis ir jautājums, kas izraisa asas debates. Tie ar normālu ĶMI vai zemsvaru kaunina cilvēkus ar virssvaru un aptaukošanos, sakot – paši pie visa esat vainīgi, par daudz ēdat un slinkojat. Un tad ir arī tie, kas ir pavisam pretējā nometnē – cilvēkam nav varas pār to, vai viņš būs tievs vai apaļš. Vai patiesība arī šoreiz ir kaut kur pa vidu?

"Ja cilvēkam ir aptaukošanās, tā ir diagnoze. Tai ir savs numurs klasifikatorā, mēs to klasificējam kā slimību. Kā slimība tā nav viennozīmīga. Tā ir daudzfaktoriāla. Taču aptaukošanās gadījumā mēs lielākoties skatāmies, ka tā ir dzīvesstila slimība, un dzīvesstils ir mūsu izvēle," bilst Ozoliņa.

Taču uztura speciāliste uzreiz norāda – arī dzīvesstilu ietekmē ārēji apstākļi. "Tā ir veselīga ēdiena pieejamība, izglītības līmenis, vide, kurā mēs augam, tradīcijas ģimenē. Tas ir ļoti komplekss jautājums. Pateikt, ka būt resnam ir tikai mūsu izvēle, arī nevar. To ietekmē daudzi faktori."

Veselīga dzīvesveida pamati tiek ielikti bērnībā. Ja vecāki uzskatīs, ka bērnam normālas brokastis ir čipsi un kola katru dienu, tad būs grūti no šī cilvēka jau pieaugušā vecumā prasīt krasas dzīvesveida pārmaiņas. Te ļoti jūtams veselības mācības kā priekšmeta iztrūkums skolās. Raidījuma vadītājiem uzjautrinoties, ka savulaik tas tāpat bija priekšmets, ko visi bastoja, sporta ārste-rezidente un Latvijas Universitātes lektore Laila Ušacka atbild – tas arī parāda šo greizo attieksmi.

"Kulturālais konteksts ir tik ļoti svarīgs," bilst Ušacka, komentējot situācijas, kad bērniem jau skolā rodas iespaids, ka veselības mācība ir tas priekšmets, par kuru var "neiespringt". "Ja mēs tagad sākam domāt par "TikTok" un visu, kas izlasāms internetā, tad pieaugušo cilvēku izmaiņas ir ļoti sarežģītas. Agnese droši vien savā praksē reizēm mēģina savaldīties, sarunājoties ar pieaugušiem klientiem. It kā izglītoti, it kā lasa un zina, bet uzvedības un ieradumu maiņas ir reāli sarežģītas. Ja gribam ko mainīt, bērni un pusaudži ir tie, kur reāli varam kaut ko mainīt. Tāpēc man visa tā informācijas pieejamība sociālajos medijos iegūst pilnīgi citu bīstamības līmeni."

Sarunā spriežam arī par to, cik liela nozīme svara kontrolē ir uzturam, bet cik – fiziskām aktivitātēm. Vai var būt aptaukojies un reizē veselīgs cilvēks? Cik kaitīgi mums ir pusfabrikāti? Kā ar uztura bagātinātājiem – vajadzīgi vai tikai lieka naudas izmešana? To visu uzzināsi, klausoties podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" vai skatoties "YouTube".