Eksperimentālais kodolsintēzes reaktors KSTAR pārspējis pats savu rekordu. Līdz stabiliem un nepārtrauktiem kodolsintēzes procesiem tepat uz Zemes, turklāt ar pozitīvu enerģijas bilanci, vēl tāls ceļš ejams. Taču šis rekords – 100 miljonus grādu karsta plazma, kas noturēta 48 sekundes – ir vēl viens neliels solis tuvāk sapnim par šī procesa praktisku izmantošanu enerģētikā.
Dienvidkorejas Kodolsintēzes enerģijas institūta (KFE) "mākslīgā saule" KSTAR ir tokamaka tipa reaktors. Tas ir šobrīd izplatītākais dizains eksperimentālajiem kodolsintēzes reaktoriem – savos pamatos izstrādāti jau piecdesmito gadu beigās un sešdesmitajos gados, mūsdienu tokamaki aizvien nav spējuši sasniegt pozitīvu enerģijas bilanci. Kodolsintēzes reakciju iniciēšanai un uzturēšanai aizvien tiek patērēts vairāk enerģijas, nekā dabūts ārā no pašas reakcijas.
Iespējams, tas mainīsies tad, kad darbu sāks milzīgais ITER, ko šobrīd būvē Francijā. Arī tas ir tokamaks, taču daudz, daudz lielāks par līdz šim uzbūvētajiem. Vienkāršoti skaidrojot, tokamaki ir tora formas reaktori – plazmas kamera atgādina ko līdzīgu barankai ar tukšu vidu. Šajā kamerā atrodas supersakarsēta plazma, ko vietā notur spēcīgi magnēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
