Viens no slavenākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem ASV – Sanandreasa lūzums – stiepjas aptuveni 1200 kilometru garumā gar Savienoto Valstu rietumu piekrasti Kalifornijas štatā. Šī lūzuma zona ir ne tikai vizuāli iespaidīga, bet arī interesants pētījumu objekts. Un turklāt tā ir atbildīga par dažām no postošākajām dabas katastrofām Kalifornijas vēsturē. Pētnieki brīdina, ka vienā no lūzuma zonām atkal varētu tuvoties zemestrīce. Kamēr cilvēkiem zemestrīces saistās vien ar nepatikšanām un postažu, šoreiz daži seismologi to pat gaida.
Ar zemestrīcēm ir gandrīz kā ar bitēm. Ne gluži tā, ka vispār neko nevar zināt, taču prognozēt ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pretstatā dažādiem untumiem atmosfērā – cikloniem un viesuļvētrām – ko mūsdienu meteoroloģiskie modeļi var prognozēt jau ļoti precīzi, "laika ziņu" zemestrīcēm aizvien nav. Saskaņā ar mūsdienu plātņu tektonikas teoriju, zemestrīces notiek lūzumu zonās – vietās, kur litosfēra plātnes cita ar citu mijiedarbojas. Vai nu paslīd viena zem otras (subdukcijas zona), vai slīd viena gar otru, vai tieši attālinās viena no otras. Laika gaitā šajā mijiedarbībā uzkrājies mehāniskais spriegums, kas vienā brīdī spēji atbrīvojas. Tad arī zeme dreb un ēkas brūk. Tātad – ģeologi un seismologi visnotaļ labi zina vietas, kurās gaidāmas zemestrīces. Gan zināšanas par litosfēras plātņu mijiedarbību, gan vēsturiskie dati ir "iekrāsojuši" pasaules kartē šīs te riska zonas. Taču aizvien nav iespējams precīzi kā lietu vai krusu prognozēt nākamo zemestrīci. Ne kad tā notiks, ne cik stipra tā būs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
