Kuri no patogēniem nes vislielāko risku cilvēkiem? Ebolas vīruss? Zikas vīruss? Kāds jauns koronavīrusu paveids? Varbūt gripa? Bet varbūt kāds mums līdz šim nezināms patogēns būs tas, kas izraisīs nākamo pandēmiju. To gandrīz 200 pieredzējušu zinātnieku grupa prognozējusi ziņojumā, kas tiks publiskots šīs nedēļas laikā.
Tuvojas Eiropas klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību biedrības (ESCMID) kongress. Tas norisināsies no 27. līdz 30. aprīlim Barselonā, un kongresa laikā tostarp tiks publiskota aptauja, kurā savu viedokli par nākotnes pandēmiju potenciālajiem izraisītājiem izteica 187 pieredzējuši zinātnieki.
Kā visbīstamāko speciālisti nosauca kādu gripas paveidu. 57% no aptaujātajiem uzskata, ka tieši tas būs nākamās globālās pandēmijas cēlonis. Un tas, ka pandēmijas nākotnē būs, ir jautājums nevis par “vai”, bet “kad”. Gripa daudzviet Eiropā sagādā raizes katru sezonu. "Ik ziemu klāt ir gripa. Šos uzliesmojumus varētu pat dēvēt par nelielām pandēmijām. Tās gan tiek vairāk vai mazāk kontrolētas, jo slimību izraisošie patogēni nav pietiekami virulenti. Taču ne vienmēr tā būs," izdevums "The Guardian" citē pētījuma autoru Jonu Salmantonu-Garsiju.
Šobrīd bažas raisa putnu gripu izraisošais H5N1 vīruss. Ar to visā pasaulē inficējas miljoniem putnu – kā gaļai un citiem nolūkiem turētie, tā savvaļas. Taču satraucošākais ir šī vīrusa pārnešanās uz zīdītājiem. Nesen ASV ar to sāka inficēties arī liellopi – kas tāds iepriekš nebija novērots. Slimoja cūkas, dažas savvaļas zīdītāju sugas, bet ne lauksaimnieku turētie liellopi. Nu ar putnu gripu inficēti liellopi konstatēti jau 12 štatos.
Pētnieki Peru priekastē aplūko mirušu jūraslauvu. Pērn H5N1 tur no putniem "pārsviedās" arī uz jūras zīdītājiem. Tostarp ar putnu gripu inficējās pat leduslāči.
Jo vairāk zīdītāju sugu tiek inficētas, jo vairāk vīrusam iespēju tikt pie mutācijām, kas to var padarīt bīstamu arī cilvēkiem, zinātniskajam žurnālam "Nature" skaidroja Daniels Goldhils no Karaliskās Veterinārās koledžas. Pagaidām gan gadījumu, kad ar H5N1 būtu inficējušies cilvēki, nav. Zinātnieki gan norāda, ka pret daudziem gripas vīrusiem, tostarp pret H5N1, ir vakcīnas, taču straujas masveida inficēšanās gadījumā tas tāpat būtu milzīgs izaicinājums tās pietiekami operatīvi saražot un piegādāt.
Nākamais variants, kas šķita visticamākais 21% zinātnieku, ir kāda tā dēvētā slimība X jeb mums līdz šim nezināms patogēns, kas "parādīsies gluži kā no zila gaisa". Līdzīgi, kā tas notika ar Covid-19 izraisītāju SARS-CoV-2. 2019. gada rudenī par to tikai parādījās pirmās ziņas, bet jau dažus mēnešus vēlāk, 2020. gada martā, šis vīruss bija izraisījis pandēmiju.
Pasaules veselības organizācija (PVO) uzsver – lai cik biedējoši izklausītos frāze "slimība X", šobrīd tāda pasaulē necirkulē. Tas ir vispārīgs apzīmējums visiem hipotētiskajiem patogēniem, kas varētu izraisīt pandēmiju, bet par kuriem mums šobrīd nav ne jausmas.
Grūti sagatavoties cīņai ar nezināmo, taču PVO un nozares eksperti visā pasaulē ik dienu tur prātā, ka kaut kad, visdrīzāk, nāksies saskarties ar šādu slimības izraisītāju, tāpēc jau šobrīd notiek gatavošanās. "Ir daudzi vīrusi un baktērijas, kas var inficēt cilvēkus un dzīvniekus. Kā tam sagatavoties? Katru no potenciālajiem kaitniekiem detalizēti izpētīt nevar, tāpēc vajag stratēģiju. PVO aicina talkā simtiem zinātnieku, ar kuriem kopā tad arī identificējam patogēnus ar vislielāko risku izraisīt pandēmiju," skaidro PVO pārstāve Ana Marija Henao-Restrepo. Tostarp uzmanība tiek pievērsta patogēniem, kas ir zināmi, taču pagaidām cilvēkiem nav bīstami. "Nākotnē tas var mainīties," PVO podkāstā "Science in 5" bilst eksperte.
Citi nāvējošu slimību ierosinātāji, piemēram, Ebolas vīruss vai Zikas vīruss – tikai nepilniem diviem procentiem aptaujāto šķita kā nopietni draudi pasaules mērogā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
