Šī gandrīz 10 metrus garā haizivs bija gandrīz divtik lielāka par mūsdienās dzīvojošo okeāna biedu – lielo balto haizivi. Bieži vien paleontologiem ir visai ierobežotas iespējas spriest par aizvēsturisko dzīvnieku izskatu. Daži fosilizējušos kaulu fragmenti, pa kādam zobam vai skriemelim. Priekšstatu var gūt, bet mākslinieku radītajās šo dzīvnieku ilustrācijās ir arī gana daudz fantāzijas. Taču par viena aizvēsturiska plēsēja izskatu nu ir pat ļoti precīzi dati, pateicoties unikāliem atradumiem Meksikā.
Šausmenēs viens no iecienītākajiem aizvēsturiskajiem briesmoņiem ir tieši senā milzu haizivs megalodons. Stīvens Spīlbergs cilvēkus ar to biedēja jau 1975. gada klasiskajā šausmenē "Jaws" jeb "Žokļi". Arī 21. gadsimtā megalodonam veltītas filmas "The Meg" un "Meg 2: The Trench", kur miljoniem gadus senos monstrus slaktē asa sižeta filmu zvaigzne Džeisons Stethems. Taču – vai mēs vispār zinām, kā megalodons izskatījās? Ir atrasti gana daudz megalodona zobi, žokļu frragmenti. Taču ne pilns skelets. Milzīgā zivs (Carcharocles megalodon) ir skrimšļzivs, un skrimšļi, salīdzinājumā ar kauliem, retāk fosilizējas un saglabājas līdz mūsdienām. Tāpēc daļa pētnieku atzinuši – mums patiesībā nav ne jausmas, kā tieši izskatījās šī haizivs. Pēc zobiem vien varam spriest, ka tā bija ļoti liela.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
