Jaunā pētījumā rod interesantas atklāsmes par suņu spēju saprast vārdu nozīmi

Zinātnieki jau sen atklājuši, ka suņi saprot, ko nozīmē atsevišķi vārdi, pētniekiem novērojot kucēnu smadzeņu darbību, kad tiem rāda bumbiņas, čības, pavadas un citas suņu pasaulē svarīgākās lietas.

Taču martā publicēts pētījums liecina, ka suņi saprot daudz vairāk par tādām izplatītām komandām kā "sēdēt" un "atnes", un neprātīgu prieku izraisošo "ejam staigāt!". Viņi izprot lietvārdu būtību – vismaz tos, kas attiecas uz dzīvniekiem svarīgiem priekšmetiem.

"Es domāju, ka šī spēja piemīt visiem suņiem," izdevums "The Guardian" citē Mariannu Borosu, kura organizēja eksperimentus Etvoša Loranda Universitātē Ungārijā. "Tas maina mūsu izpratni par valodas evolūciju un par to, kas unikāli raksturīgs tikai cilvēkiem."

Zinātniekus jau sen interesē, vai suņi patiešām var iemācīties vārdu nozīmi. 2022. gadā veikta aptauja atklāja, ka suņu īpašnieki uzskatīja – viņu četrkājainie pavadoņi saprot un reaģē uz 15–215 vārdiem.

Tiešāki pierādījumi par suņu izziņas spējām tika iegūti 2011. gadā, kad Dienvidkarolīnas psihologi ziņoja, ka pēc trīs gadus ilgas intensīvas apmācības borderkollijs vārdā Čeisers bija iemācījies vairāk nekā 1000 priekšmetu nosaukumus, tostarp 800 auduma rotaļlietas, 116 bumbiņas un 26 frisbija diskus.

Tomēr šie pētījumi maz apskata to, kas notiek suņu smadzenēs, kad tās apstrādā vārdus. Lai iedziļinātos šajā noslēpumā, Borosa un viņas kolēģi uzaicināja 18 suņu īpašniekus atvest uz laboratoriju savus mājdzīvniekus, paņemot līdz piecus priekšmetus, kurus dzīvnieki labi pazina. Tās bija bumbiņas, čības, frisbija diski, gumijas rotaļlietas, pavadas un citas lietas.

Laboratorijā īpašniekiem tika uzdots pateikt prieksmeta vārdu pirms viņi rādīja savam sunim pareizo vai citu lietu. Piemēram, īpašnieks sunim var teikt: "Skaties, bumba!", bet tā vietā turēt lidojošo šķīvīti. Eksperimenti tika atkārtoti vairākas reizes ar pateiktajam vārdam atbilstošiem un neatbilstošiem objektiem.

Pārbaužu laikā pētnieki novēroja suņu smadzeņu darbību, izmantojot neinvazīvu metodi – elektroencefalogrāfiju jeb EEG. Tā uzrādīja atšķirīgu smadzeņu aktivitāti, kad objekti sakrita vai nesakrita ar vārdu, ko teica suņa īpašnieks. Atšķirība aktivitātē bija izteiktāka vārdiem, par kuriem īpašnieki uzskatīja, ka tos suņi zina vislabāk.

Līdzīgas izmaiņas EEG datos tika novērotas, kad testus veica ar cilvēkiem. Tas tika interpretēts tā, ka cilvēki, kas pietiekami labi saprot vārdu, var radīt mentālu priekšstatu, ko vai nu apstiprināja vai kam pretrunā bija objekts, kas tika parādīts pēc tam.

Borosa uzsver – viņas komanda neapgalvo, ka suņi saprot vārdus tikpat labi kā cilvēki. Ir nepieciešams turpināt pētījumus, lai noskaidrotu, piemēram, vai suņi prot vispārināt kā cilvēki. Piemēram, saprast, ka vārds "bumba" neattiecas tikai uz to vienu konkrēto, stipri sakošļāto apaļo priekšmetu, bet arī citiem līdzīgiem.

Pētniekiem radās arī jautājums, kāpēc suņi, ja saprot noteiktus lietvārdus, to neparāda. Viena iespēja ir tāda, ka suns zina, uz ko vārds attiecas, bet vienkārši negrib reaģēt. "Manam sunim rūp tikai viņa bumba," sacīja Borosa. "Ja es viņam atnesu citu rotaļlietu, viņam tā ir vienaldzīga."

Linkolna Universitātes pēcdoktorante Hollija Rūta-Gateridža, kura nebija iesaistīta pētījumā, šo darbu nosauca par "fascinējošu".

"Šis ir īpaši interesanti, jo, manuprāt, maz ticams, ka tas sākās domesticēšanas laikā, tāpēc tas var būt plaši izplatīts starp zīdītājiem," viņa saka. "Tas pats par sevi ir ļoti aizraujoši, jo sniedz skatu uz valodas evolūciju."

"Iespējams, sunim īsti nerūp spēle "atnes šo konkrēto lietu", lai spēlētu tā, kā mēs viņus līdz šim esam apmācījuši. Jūsu suns var saprast, ko jūs sakāt, bet izvēlēties nerīkoties," norāda zinātniece.