Šogad pirmos karstuma viļņus piedzīvojām jau pavasarī. Pēc nedaudz vēsākām dienām ap Jāņiem karstums nu ir atpakaļ. Kā pasargāt sevi, esot ārpus telpām un tiešos saules staros – rosoties dārzā, atpūšoties pludmalē, makšķerējot vai dodoties garākos pārgājienos dabā, vai vienkārši ejot uz darbu kājām? Vēlams padomāt par aizsardzību pret ultravioleto starojumu. Viens no veidiem, kā sevi pasargāt, ir aizsargkrēmi un spreji. Aizsardzības līmeni parasti norāda ar SPF skaitli – sun protection factor. Taču tā precīzu nozīmi daudzi nemaz nezina.
Būtiski norādīt, ka SPF krēmi tiešām jālieto ne tikai tad, kad ārā ir +30 un saules staros ietves nokaitētas karstas. Arī vējainā un mākoņainā laikā aizsardzība pret ultravioleto starojumu ir vēlama. Podkāstā "Zinātne vai muļķības" dermatoloģes Anna Bērziņa un Karīna Zavorina piekrīt, ka vējainā laikā risks tikt pie saules apdegumiem reizēm ir pat lielāks, jo cilvēkam ir maldinoša sajūta, ka ārā ir vēsāks un saule nemaz tik spēcīgi nekarsē.
Cik labu aizsardzību pret UV starojumu nodrošina aptiekās un veikalos nopērkamie līdzekļi? Un ko nozīmē SPF 30, 50, 90 un 100?
"Jo lielāks cipars, jo ilgāku laiku varam atrasties saulē bez saules apdeguma. Bet – SPF 100 nenozīmē, ka aizsardzība ir divreiz lielāka nekā SPF 50," uzsver Bērziņa. Tie procenti, cik palielinās aizsardzība, ir minimāli.
Ir cilvēki, kas uzskata, – skaitlis uz SPF krēma nozīmē, cik minūtes drīkst atrasties saulē. Tam ir zināma saistība ar atrašanās laiku saulē, taču šie skaitļi arī gluži nenorāda konkrētu minūšu skaitu, cik ilgi var droši "cepināties".
SPF skaitlis ir indikators tam, cik ilgi var atrasties saulē, neiedzīvojoties apdegumos. Taču šie rādītāji nav akmenī cirsti un ir atkarīgi gan no cilvēka ādas fototipa un tā, cik ātri katrs cilvēks tiek pie apdeguma, gan arī no tā, cik pareizi un rūpīgi uzklāts aizsarglīdzeklis. Ideālā scenārijā, piemēram, SPF būtu jāpasargā no apdegumiem 30 reižu ilgāku laiku nekā tad, ja aizsargkrēms nav lietots. Tātad, ja jūsu āda kļūst apsārtusi jau pēc piecām minūtēm saules staros, tad SPF 30 krēms nodrošinātu aizsardzību līdz pat 150 minūtēm. Tomēr vēlreiz jāuzsver – tas ir ideālais scenārijs, jo ne vienmēr cilvēki līdzekli uzklāj rūpīgi visās atsegtajās ķermeņa vietās.
Atšķirība starp 50 un 100 tik tiešām ir neliela. "Nosacīti, ja 50 ir 98 % aizsardzība, tad SPF 100 tie ir 99,9%. Taču 100% tie tāpat nav, un saules starojums cauri tiek," skaidro Zavorina. Turklāt SPF norāda tikai aizsardzību pret UVB starojumu. Papildus jādomā par aizsardzību pret UVA starojumu. "Tagad ir plaša spektra līdzekļi, kas aizsargā pret abiem starojuma veidiem."
Ir arī SPF 15 un pat SPF 6 aizsargkrēmi, taču Anna Bērziņa neuzskata, ka tie ir lietderīgi, ja mērķis ir pasargāt sevi no saules. "Šādus produktus lietot ir bezjēdzīgi. Dermatoloģijā visbiežāk runājam par SPF 30 vai 50."
Visu epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube". Raidījumā uzzināsi arī, vai cilvēkiem ar dzimumzīmēm ir lielāks melanomas risks, cik ilgi SPF krēmi saglabā savu efektivitāti un to, kāpēc daži cilvēki iedeg jau pēc stundas saulē, bet daži kļūst sarkani, bet pēc tam ir tikpat bāli kā bijuši. Un galu galā noskaidrosim arī, kas ir yoni sauļošana un vai tā ir laba ideja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!