Neviens šodien vairs neapstrīd pārtikas ietekmi uz veselību, taču izrādās, ka mūs ietekmē pat tas, ko uzturā lietojuši mūsu vecvecāki, raksta specializētais portāls "Science Alert".
Par visiem cilvēka fiziskajiem "raksturlielumiem" atbild gēni, un ģenētikas rītausmā uzskatīja, ka tie nemainās. Taču vēlākā gēnu pētniecības nozare epiģenētika šo priekšstatu pamatīgi sašūpoja. Izrādījās, ka gēnu izmaiņas notiek, turklāt neietekmējot pašu DNS sekvenci.
Gēnu funkcijas var ietekmēt vides faktori – piemēram, identiskie dvīņi attīstās no vienas apaugļotas olšūnas un viņiem ir vienāds gēnu sastāvs. Tomēr, dvīņiem novecojot, viņu izskats var atšķirties atšķirīgas vides iedarbības dēļ. Piemēram, viens dvīnis ēd veselīgu līdzsvarotu uzturu, savukārt otrs neveselīgu, kā rezultātā viņiem atšķiras gēnu izpausmes, kas ietekmē aptaukošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
