Demenci mēdz dēvēt par "ilgo aiziešanu" – cilvēka atmiņa līdz ar viņa personību pamazām un neatgriezeniski izzūd. Taču īsi pirms nāves daļu šīs slimības skarto mēdz pārņemt apskaidrība, kad atmiņas atgriežas un tiek atpazīti arī iepriekš aizmirstie tuvinieki. Kāpēc tā notiek?
Demencei progresējot, cilvēks zaudē spēju komunicēt, patstāvīgi uzņemt pārtiku, atpazīt tuviniekus un apzināties savu atrašanās vietu. Taču pašā pēdējā stundiņā šie cilvēki mēdz piedzīvot īsus apskaidrības mirkļus, visam atgriežoties savās vietās, kā tas bija pirms demences. Šādi apskaidrības mirkļi fiksēti kopš 19. gadsimta, kad par tādiem vēstīja tuvinieki, aprūpes un medicīnas personāls. Slimnieks esot absolūti sakarīgi runājis, atpazinis tuviniekus un kavējies atmiņās. Kāds jokojis un pat palūdzis ēdienu, vietnē "The Conversation" raksta Monaša Universitātes (Austrālija) neirozinātnieces Jena Jina Lima un Dinija Tomsone.
Pētījumi liecina, ka apmēram 43% cilvēku, kas piedzīvojuši apskaidrības mirkli, nākamo 24 stundu laikā nomiruši, bet 84% miruši nedēļas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
