Vakarējot, piknikā vai laivu braucienā esot, ir cilvēki, kurus odi liek mierā. Iekož varbūt daži, kamēr citi blakus nevar no tiem vien atkauties. Ja pieņem, ka neviens nav lietojis speciālos atbaidīšanas līdzekļus, kas nosaka šo atšķirību? To podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidro profesore Baiba Rozentāle.
"Vienīgais, kas varētu būt, ir smaržas. Odus dažādas smaržas atbaida. Varbūt šo cilvēku āda izdala tādas smaržas, kuras odi sajūt, un tiem tās nepatīk. Taču tās ir tikai hipotēzes, kas vēl nav pierādījumos balstītas," podkāstā spriež Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Tiesa, pēdējos gados veikti eksperimenti ar mērķi noskaidrot, kuri cilvēku tipiski izdalīti aromāti varētu efektīvāk atbaidīt odus, savukārt kuri aromāti tos piesaista. Piemēram, viena šāda pētījuma rezultāti 2023. gadā publicēti izdevumā "Current Biology". Eksperiments veikts Zambijā, kur odi ir ne tikai kaitinoša blakne būšanai dabā, bet arī bīstamu slimību izplatības vektors. Tur izveidots ar odu tīkliem norobežots voljērs ar malārijas pārnēsātājiem odiem tajā (Anopheles gamiae). Pa perimetru izvietotas teltis, kuras ar voljēru savienoja 20 metrus garas caurules. Teltīs pa nakti gulēja cilvēki, un to unikālais aromāts un izelpa pa caurulēm novadīta uz voljēru.
Cauruļu galā izvietots absorbējošs materiāls, kas savāca šo aromātu, kā arī tika uzsildīts un piesātināts ar CO2, lai imitētu guļoša cilvēka klātbūtni. Eksperiments veikts tumšajā diennakts laikā, jo šīs sugas odi ir visaktīvākie laika posmā no 22 vakarā līdz 2 naktī. Odiem nebija iespējas tieši piekļūt teltīs guļošajiem, kā arī šie odi nepārnēsāja malāriju, tāpēc pētījuma dalībnieki nebija apdraudēti. Odu kustību un to, pie kuras caurules tie izvēlējās pulcēties visvairāk, pētnieki naktī novēroja ar infrasarkano kameru palīdzību.
Secināts, ka dažu dalībnieku aromāti tiešām izraisīja būtiski lielāku odu interesi. Izdevās arī noteikt gaistošos savienojumus, kas par to atbildīgi. Tās ir karbonskābes – organiskas skābes, kuru molekulas satur karboksilgrupu. Konkrēti – sviestskābe, izosviestskābe, izobaldriānskābe un metilketona acetoīns. Šos savienojumus izdala baktērijas uz cilvēku ādas. Savukārt visnepatīkamākais odiem bija aromāts, kur šo savienojumu bija salīdzinoši mazāk, bet bija augstāks eikaliptola sastāvs. Tas konstatēts vienam no pētījuma dalībniekiem, un zinātnieki spriež, ka šī īpašība varētu būt saistīta ar konkrētā cilvēka uztura paradumiem.
Bet kā ar ērcēm? Vai tām ir iecienītākie "upuri" un asins grupas? "Manā praksē tam nav nekādas nozīmes. Nedz rēzus faktoram, nedz asins grupai," stāsta Rozentāle. To apstiprina arī līdz šim veiktie pētījumi. Šī joma vispār izzināta samērā maz, un arī rezultāti ir neviennozīmīgi.
Ja esi viens no tiem cilvēkiem, kurus odi labprāt "ēd", noteikti izmēģinātas vairākas metodes to atbaidīšanai. Kas strādā vislabāk? Vai ir arī kāda tautas metode, kas iedarbojas? Lūdzām entomologam vērtēt klausītāju iesūtītos risinājumus – sākot no maltas kafijas dedzināšanas un aromātiskajām svecēm līdz pat dažādām ietaisēm, kas emitē cilvēkiem nedzirdamu, bet odiem it kā nepatīkamas frekvences skaņu. Cik droši cilvēkam ir veikalos nopēramie repelenti ar augstu DEET saturu? Vai Latvijā ir kādi reģioni, kur ērces ir izteikti vairāk? Un kad būs vakcīna pret laimboreliozi? Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video ierakstu vietnē "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
