Intraverts? Ekstraverts? Nē, tu esi ambiverts!

Latviešiem patīk sevi reklamēt kā intravertus – pēc iespējas mazāk komunicēt ar citiem, dzīvot viensētā un kaimiņu satikt varbūt reizi gadā. Pilnīgs pretstats ir dienvidu tautas – enerģiski, skaļi, komunikabli un draudzīgi ļaudis. Taču pat latvietim reizēm gribas pabūt kompānijā, bet itālim – vienatnē. Patiesībā lielākā daļa cilvēku atbilst trešajai kategorijai. Mēs esam ambiverti.

Intravertiem patīk būt ar sevi, klusumā un vientulībā, tā viņi jūtas vislabāk, kamēr ekstraverti enerģiju gūst citu cilvēku sabiedrībā. Taču šādu "tīru" raksturu ir ļoti maz, lielākā daļa cilvēku ir ambiverti. Viņi ir "pa vidu", reizēm izvēloties vienu, reizēm pretējo pieeju – atkarībā no situācijas un noskaņojuma, raksta specializētais izdevums "Scientific American".

"Nav tādas striktas līnijas, ko novilkt starp ambivertiem, intravertiem un ekstravertiem," norāda psihologs Skots Berijs Kaufmans. "Var nodalīt pat vēl vairāk apakškategoriju, piemēram, viegli introverts vai viegli ekstraverts."

"Jau izsenis cilvēki interesējas par lietu, parādību un arī pašu cilvēku dalījumu dažādās kategorijās. Viena no senākajām klasifikācijām mums pazīstama kā četru temperamenta tipu apraksts. Par sangviniķi domājam kā par ekstravertu – runīgu optimistu, par melanholiķi kā par intravertu – domās iegrimušu pesimistu, par holeriķi kā par ekstravertu – darbīgu optimistu, par flegmātiķi kā par intravertu – vērojošu pesimistu," skaidro sertificētais pāru un ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks. "Laika gaitā cilvēku tipu klasifikācijas ir papildinātas un attīstītas, bet interese par intraversiju un ekstraversiju saglabājas. Karls Gustavs Jungs savā darbā "Personības tipi" šīs divas iezīmes kombinē ar domāšanu, jūtām, sajūtām un intuīciju, aprakstot astoņas tipoloģiskās grupas."