Dimanti ir mūžīgi, apgalvoja Ians Flemings, slavenā spiega Džeimsa Bonda radītājs. Un tālu no patiesības nav. Dimanta ārkārtīgi augstās cietības un izturības dēļ tas noder ne tikai rotaslietās, kur faktiski nekad nezaudē savu krāšņumu, bet arī rūpniecībā. Taču dimanti ir ne tikai mūžīgi, bet arī ļoti dārgi. Vismaz dabīgie, tāpēc vairums mūsdienās izmantoto dimantu ir laboratorijās audzēti. Arī tas nav vienkāršs un ātrs process, taču nu jaunā pētījumā izmēģināta metode, kā pie dimanta tikt vien 15 minūtēs, raksta vietne "Live Science".
Kas attiecas uz fizikālajām īpašībām, dabā uzieti dimanti neko daudz no augstākās kvalitātes laboratorijā radītiem dimantiem neatšķiras. Tiem ir tāda pati kristāliskā struktūra, tāda pati cietība un citas galvenās īpašības. Atšķirties pavisam nedaudz mēdz vien tas, kādi piejaukumi ir šajos dimantos. Būtiska atšķirība būs cenā.
Dimants ir oglekļa alotrops – viena no šī ķīmiskā elementa formām, kas no citām atšķiras ar atomu skaitu molekulā vai strukturālo uzbūvi. Citas oglekļa alotropiskās modifikācijas ir, piemēram, grafīts, lonsdeilīts vai oglekļa nanocaurulītes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
