Vislabāk ir saulē neapdegt. Atbildīgi un pareizi lietot aizsargkrēmus un, ja tas iespējams, speciāli "necepināties" un izvairīties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros. Tomēr, ja vasara vilināt vilina, un tomēr sanācis tikt pie apsārtušas un sūrstošas ādas, ko darīt un ko nē? To podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidro dermatoloģes.
"Dr. Annas Bērziņas Ādas klīnikas" vadītājas praksē bijuši visādi brīnumi. "Liekas, ka cilvēku fantāzijai nav robežu. Pašārstēšanās pati par sevi ir podkāsta vērts temats," spriež dermatoloģe. Cilvēki ādas problēmas mēģina risināt ar visādiem augļiem un dārzeņiem – tajā skaitā ar ķiplokiem un sīpoliem – gan iekšķīgi, gan uz ādas liktiem. Paši mēģina likvidēt ādas veidojumus. Varam jau par to runāt caur humoru, bet tā patiesībā ir ļoti nopietna tēma. Pašārstēšanās ir riskanta, un Dr. Bērziņas pieredzē ir arī bēdīgi stāsti.
Šobrīd aktuāls jautājums, sagaidot ļoti silto un saulaino nedēļas nogali, ir saules izraisīti apdegumi. Klasiskais piemērs ir krējuma smērēšana uz ādas. Liek arī kāpostu lapas, gurķu šķēlītes. To nekādā gadījumā nevajag darīt. Pēc krējuma uzlikšanas, nepatīkams ādas aromāts būs mazākā problēma. Arī nekāda labvēlīga efekta nebūs. Kāpēc šāda prakse? Iespējams, tāpēc, ka krējums pa taisno no ledusskapja ir vēss un dzesē ādu. Taču tādā gadījumā daudz labāks un drošāks risinājums būs vēsas ūdens kompreses vai vēss, tekošs ūdens. Tas noder ne tikai saules izraisītu apdegumu, bet apdegumu kā tādu gadījumā.
"Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas" dermatoloģe Karīna Zavorina piebilst, ka krējums ir ļoti trekns produkts un aiztur ādā siltumu. Drošāka un arī daudz iedarbīgāka metode tomēr būs aptiekā speciāli nopērkamie līdzekļi – gan krēmu, gan putu veidā.
Podkāstā, kurā runājam par sauļošanos un ultravioletā starojuma ietekmi uz ādas veselību un veselību kopumā, speciālistes arī skaidro, kā pareizi lietot aizsargkrēmus. Ko nozīmē SPF 30, 50, 90 un 100. Vai SPF 100 krēms tiešām būs divreiz iedarbīgāks par SPF 50? Un kā tad ar D vitamīnu, kas ādā tiek sintezēts uzturoties saulē? Vai sauļošanās šāda mērķa vārdā ir attaisnojama? Kāpēc daži cilvēki saulē iedeg ļoti ātri, bet citi vienkārši paliek sarkani, bet pēc tam ir tikpat bāli kā bijuši? Atbildes uz jautājumiem uzzināsi, klausoties "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, vai skatoties "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
