""AstraZeneca" tiesas dokumentos pirmo reizi atzīst, ka tās ražotā vakcīna pret "Covid-19" var izraisīt retu blakni," aprīļa izskaņā vēsta virsraksts britu medijā "The Telegraph". Tuvākajās nedēļās sekoja gūzma ar ierakstiem sociālo mediju vietnēs, vakcīnu pretiniekiem priecājoties par to, ka viens no pandēmijas laika farmācijas milžiem beidzot spiests atzīties, ka vakcīnas esot bīstamas. Vēstījumos dominē tonis, ka tas noticis vien tagad, vairākus gadus pēc globālās vakcinācijas kampaņas.
"The Telegraph" vēsta par kolektīvo prasību tiesā, no vakcīnas blaknēm cietušo ģimenēm pieprasot kompensēt veselībai nodarīto kaitējumu. Viens no stāsta varoņiem ir Džeimijs Skots, kurš pirms vakcinācijas ar "AstraZeneca" izstrādāto "Vaxzevria" esot bijis vesels, bet nākamajā dienā pēc vakcīnas saņemšanas hospitalizēts ar trombu smadzenēs un gandrīz nomiris. Nu vīrietis zaudējis darbspējas. Runa ir par trombozes un trombocitopēnijas sindromu jeb TTS – tā ir asins recekļu veidošanās, ko pavada zems trombocītu skaits.
Tā ir taisnība, ka ar vakcināciju saistītu TTS gadījumu Apvienotajā Karalistē bijuši vairāki simti, un to apliecina arī statistika par laika periodu, kad aktīvi izmantota "Vaxzevria". Pārskatā par laika posmu starp 2021. gada maiju un 2022. gada maiju Apvienotajā Karalistē reģistrēti 443 šādi gadījumi, un 81 pacients miris.
Pēc "The Telegraph" raksta par "AstraZeneca" sakāvi un atzīšanos, kas "beidzot" notikusi, rakstīja daudzi sociālo mediju lietotāji. To vidū arī prominenti viedokļu līderi ar lielu sekotāju skaitu, piemēram, ar galēji labējo ziņu vietni "Rebel News" saistītais Avi Jemini, kam vietnē X seko vairāk nekā pusmiljons lietotāju. Šī vietne mēdz izplatīt arī sazvērestību teorijas.
Arī Latvijas sociālajos medijos lasāmi vēstījumi, ka tas noticis "beidzot", proti, tikai tagad "AstraZeneca" atzinusi šādas blaknes iespējamību.
Kā ir patiesībā? Vai tiešām tikai tiesvedība piespieda "AstraZeneca" iežmiegt asti starp kājām un atzīt, ka vakcīnai var būt arī nevēlamas blaknes? Patiesībā par šo tika ziņots jau tajā pašā gadā, kad "Vaxzevria" apstiprināja lietošanai Eiropas Savienībā, proti, 2021. gadā.
Gan Eiropas Zāļu aģentūra, gan nacionālās aģentūras ziņoja par iespējamu TTS saistību ar "Vaxzevria", un arī pats vakcīnas izstrādātājs 2021. gadā par to informēja preses relīzē un uzņēmuma pētnieku veiktā pārskatā, kas tā gada 27. jūlijā publicēts akadēmiskajā medicīnas izdevumā "The Lancet". Gadījumu skaits – 8,1 gadījums uz miljonu vakcinēto pēc pirmās devas saņemšanas; 2,3 gadījumi uz miljonu pēc otrās vakcīnas saņemšanas.
Arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) neturēja mēli aiz zobiem jau 2021. gadā un ziņoja par Eiropas Zāļu aģentūras papildu ieteikumiem saistībā ar asins trombiem un zemu trombocītu skaitu, kas var rasties pēc vakcinācijas ar "Vaxzevria". Vienlaikus uzsvērts, ka šī ir ļoti reta blakne. Latvijā bijis tikai viens gadījums, kur vakcinācija ar "Vaxzevria" ticami saistīta ar TTS un pacienta nāvi. ZVA līdz 2022. gada 31. maijam izvērtējusi 45 gadījumus, kur ziņots par letāliem gadījumiem vairāku dienu līdz mēnešu laikā pēc vakcinācijas. 44 gadījumos nav apstiprināta saistība ar vakcināciju
Naratīvu, ka "AstraZeneca" tikai tagad atzīst savu kļūdu, vēl pastiprināja arī kompānijas lēmums pārtraukt šo vakcīnu pārdošanu, kā iemeslu minot pieprasījuma trūkumu apstākļos, kad pret dažādajiem "Covid-19" izraisošā vīrusa variantiem nu ir daudz efektīvākas pielāgotās vakcīnas.
Vakcīnu pretinieki gan šo lēmumu saista ar uzņēmuma "beidzot notikušo" atzīšanos.
Taču eksperti atgādina, ka par šīm ļoti retajām blaknēm bija zināms jau gadiem ilgi, un par to publiski stāstīja gan ražotājs, gan visas uzraugošās iestādes.
Kaut katra cilvēka nāve ģimenei ir traģēdija, "lielā bilde" ir tāda, ka savlaicīga vakcinācija no nāves glāba daudz lielāku skaitu cilvēku.
""AstraZeneca" ražotā vakcīna bija viena no pirmajām un lētākajām vakcīnām, tā pasaulē izglāba miljoniem dzīvību," viedokļrakstā pauž Londonas Universitātes koledžas pētniece Kristīna Peidžela un Mančestras Universitātes imunoloģe Šīna Krikšenka. Prognožu kompānijas "Airfinity" 2022. gadā veikta analīze liecina, ka laika posmā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim "Vaxzevria" palīdzēja novērst 6,3 miljonus nāvju.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
