Vai ir atšķirība starp zobu pastu, kas maksā trīs vai piecus eiro, un tādu, kas maksā 15 eiro? Vai dārgāka vienmēr būs labāka? Kad pareizi izmantot zobu diegu – pirms vai pēc zobu tīrīšanas ar birsti? Kāpēc dažiem cilvēkiem gandrīz nemaz neveidojas caurumi, bet citiem pilna mute caurumainiem zobiem, lai gan tiek ievērota laba higiēna. Kā dzīvot, lai sagaidītu vecumdienas ar saviem zobiem mutē un kas ir lielākie noziegumi pret zobiem? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam zobārstes Māru Valdmani un Viktoriju Artjomenko.
Galvenais – fluorīds
Lielveikalos zobu pastu klāsts gandrīz tikpat plašs kā cukuroto dzērienu piedāvājums. Ar tādu un šitādu garšiņu, bērniem un pieaugušajiem. Balinošās un saudzējošās. Emalju pasargājošās un atjaunojošās. Ar un bez "eko" marķējumiem. Pa pāris eiro un arī pa 15 eiro. Kā izvēlēties labāko? Vai tiešām vienmēr pašas dārgākās būs arī labākās?
"Man šis jautājums jau ir apnicis. Ir skaidras vadlīnijas, kādai ir jābūt zobu pastai," skaidro sertificēta zobārste un zobu protēziste Viktorija Artjomentko. Pirmkārt, fluorīda saturam zobu pastā jābūt 1450 ppm jeb daļiņām uz miljonu. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu zobu aizsardzību. Otrkārt, Artjomenko neiesaka regulāri lietot pastas ar balinošu efektu. "Vēl svarīgs aspekts ir zobu pastu pēc mazgāšanas izspļaut, bet neizskalot ar ūdeni."
"Ir ļoti daudz mārketinga, kas zobiem nepalīdz. Taču ir lietas, kas tiešām jāzina. Lai dabūtu fluorīdu iekšā zobu pastā, tas ir diezgan dārgs process," saka daktere. Līdz ar to pašas lētākās pastas varbūt nebūs labākā izvēle.
Taču, kas attiecas uz visu pārējo – uz zobu pastām norādītajiem marķējumiem par piemērotāko vecumu (0-3 gadi, 3-6 gadi utt.) –, tas vairāk būs saistīts ar garšām un mārketingu.
Arī Dr. Māra Valdmane, "Dr. Apines klīnikas" vadošā zobārste norāda – ģimenei pietiek ar vienu zobu pastu. Nav jāizvēlas atsevišķas pastas bērniem un pieaugušajiem. Ir jāizvēlas ne ārstnieciska un ne balinoša pasta ar fluorīda saturu 1400-1500 ppm. "Jebkura garša derēs. Ej droši uz jebkuru bērnu stendu un izvēlies garšīgāko pastu," iedrošina ārste.
Elektriskās zobu birstes pret parastajām
Vai elektriskās zobu birstes ir labākas nekā parastās? Daktere Valdmane visiem, kuriem vēl nav elektriskā zobu birste, iesaka tādu iegādāties. "Ja agrāk vēl teica, ka ar parasto var iztīrīt tikpat labi, tad šobrīd šāda uzskata vairs nav. Aplikuma kontrole ir daudz labāka, tīrot ar elektrisko zobu birsti. Man patīk tieši taimeris. Tas ir vissvarīgākais zobu higiēnas disciplīnā. Ar parasto ir tāds "pļer-ļer" – it kā tīru zobus, bet patiesībā ieliku birsti aiz vaiga, nedaudz kaut ko padarīju, un ar to tīrīšana arī beidzās. Taimeris ļauj kontrolēt vispārējo mutes tīrību. Protams, ar roku arī nespējam veikt kustības tik intensīvi, kā to dara elektriskā zobu birste. Tā vibrē 30 tūkstošus reižu minūtē – to ar roku nevar izdarīt."
Dr. Valdmanes ģimenē pilnīgi visi nu lieto elektriskās zobu birstes.
Daktere Artjomentko savukārt uzsver, ka jāiemācās ar zobu birsti komunicēt – saprast, ko nozīmē dažādie signāli. Pretējā gadījumā sanāks "vardarbība vannasistabā". Pretējs fenomens tam, ka cilvēki neievēro labu zobu higiēnu, ir zobu tīrīšana par daudz un par stipru.
"Elektriskā zobu birste ir ļoti labs rīks daudzos aspektos. Svarīgākais šajā padarīšanā – tām ir sensors. Svarīgi saprast, kā tas ar tevi komunicē." Proti, kad tiek izdarīts pārāk liels spiediens, zobubirste sāk skanēt citādāk un signalizē, ka nevajag tik spēcīgi spiest. Artjomenko pieredzē aizvien ir daļa pacientu, kas lieto elektriskās zobu birstes, bet šīs nianses nemaz nezina. Tostarp daļai aizvien nav izpratnes, ka ar elektrisko zobu birsti nav jādarbojas tāpat kā ar parasto – ir svarīgi saprast, kā to pareizi lietot.
Lielākie kaitnieki
Ierasti par lielākajiem kaitniekiem zobu veselībai uzskata cukurotus ēdienus. Slikta higiēna – tas pats par sevi saprotams, ka novedīs pie problēmām. Taču ne tikai dzirkstošie un saldinātie dzērieni ir pie vainas. Ir vēl virkne produktu un paradumu, ko varētu uzskatīt par noziegumu pret mūsu zobiem.
Viens no tiem ir arī alkohols. Podkāsta vieses caur humoru atgādina, ka alkohols zināmās situācijās var novest arī pie akūtām problēmām un zobu zaudēšanas – traumu un kautiņu gadījumā. Taču ir arī problēmas, ko šis nelāgais ieradums rada pamazām.
"Pēc alkohola dzeršanas ieteicams neēst neko ļoti cietu, kas var bojāt emalju. Ja ir vēlme iztīrīt zobus, nogaidīt vismaz pusstundu. Siekalas prot darboties arī ar alkoholu," iesaka Artjomenko.
Daktere Valdmane skaidro, ka ar zobu eroziju nākas sastapties bieži. Īpaši pēc tam, kad pandēmijas laikā mājsēdē stipri palielinājās alkohola patēriņš. "Nosaucām to par pieaugušo pudeļu kariesu. Joks vai nē, bet arvien vairāk redzam, ka tā ir daudzu pacientu sūdzība – jutīgi zobi. Ko var gribēt, ja katru vakaru tos pamērcē skābā vidē un pēc tam uzreiz metas virsū ar zobu birsti. Alkoholam ir daudz blakus parādību, un viens no tiem ir sliktāka zobu veselība."
Podkāstā ar zobārstēm runājam arī par to, vai visiem jātīra zobi ar zobu diegu un vai irigatori ir obligāta prasība labai zobu veselībai, kā arī par to, kas notiks, ja zobus tīrīsim tikai vienreiz dienā. Kāpēc saldējums un kafija ir slikta kombinācija? Kā rodas kariess un vai ar to var aplipināt otru cilvēku, piemēram, bučojoties. Vai mums ir izredzes vecumdienas sagaidīt ar skaistiem, veseliem un saviem zobiem, vai visi esam nolemti protēzēm? Kas ir šaušalīgākie "TikTok" zobu modes trendi, kas redzēti? Un kāpēc dažiem caurumi zobos neveidojas vispār, bet citiem cītīgiem zobu tīrītājiem katrā vizītē ir pa kādam labojamam zobam?
Klausies sarunu straumēšanas platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skaties "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
