Eļļas šotiņš pret reibumu un oglīte pret paģirām. Pētām "taktisko dzeršanu"

Sarkanvīna glāze vakarā pie maltītes asinsrites uzlabošanai, 50 grami konjaciņa pirms eksāmena uztraukuma mazināšanai, 50 grami arī pret galvassāpēm un 100 grami – labākam miegam. Aizvien mēdz ieteikt zināmu alkohola devu ar it kā pozitīviem efektiem uz fizisko vai garīgo veselību. Taču – vai vispār ir tāda lieta kā "veselīga deva alkohola"? Psihiatre un narkoloģe Rita Kuzņecova iepazīstina ar jaunākajām Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām: "Jau vairākus gadus nav noteikts veselīgs alkohola daudzums. Pirms tam to izmantojām, taču šobrīd vairs nevaram teikt, ka kāda alkohola deva būtu veselībai droša. Ja kāds lieto, šis cilvēks apzinās, ka tas nav veselīgi."

Tomēr dati ir nepielūdzami, un Latvijā alkoholu lieto, turklāt daudz. Dažs dzer mazākas devas, bet bieži. Un tad ir tādi, kas nedzer vairākas dienas, nedēļu, varbūt divas, bet tad kārtīgi "nosvin" nedēļas nogali, pamatīgi piedzeroties. Kas ir veselībai kaitīgāk? Kuzņecova skaidro, ka psihiatrijā un narkoloģijā uzskata, ka kaitīgums ir jebkurā gadījumā. Jāskatās, ko cilvēks vēlas panākt ar šo reibuma stadiju. Taču būtiska atšķirība ir toksikoloģijā.

"Ja lietojam mazos apjomos, promiļu skaits ir salīdzinoši neliels. Ja runājam par vienreiz un daudz, tad uzreiz liels daudzums alkohola nokļūst organismā. Tas var būt iemesls dažādiem veselības traucējumiem, pat nāvei," skaidro Roberts Stašinskis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs un toksikologs. "Atgriežoties pie iepriekš teiktā – vai ir labi lietot katru vakaru, bet nedaudz? Jautājums ir par to, kāpēc cilvēks vispār to dara?"

Tas ir ārkārtīgi slidens jautājums, uzskata ārsts. "Kāpēc katru dienu vajag to vienu vīna glāzi iedzert? Ja tā ir mana brīva izvēle, jo es to gribu, man ir forši cilvēki apkārt, gribu, lai labāk rosās sarunas, tas ir viens scenārijs. Bet ja tā ir nepieciešamība, neatkarīgi no apstākļiem un kompānijas, citādi slikti gulēšu vai vēl kaut kas, tas jau ir milzīgs solis uz atkarību. Te pat nav runa par apjomiem."

Kuzņecova gan pabrīdina, ka cilvēki mēdz dzīvot ilūzijās par to, ka situāciju aizvien kontrolē, kaut kontrole sen ir zudusi.

Tiem, kas tomēr nolēmuši laiku pavadīt, lietojot arī alkoholu, bieži vien azotē ir visādi padomi, kā tik ātri nepiedzerties, kā dzert tā, lai no rīta nebūtu smagu paģiru. Populārs ieteikums ir "netaisīt kokteili bākā" jeb nejaukt dažāda "kalibra" dzērienus. Ja dzer alu, tad tikai alu un citus vieglos dzērienus. Ja dzer "stipros", tad arī pie tiem paliec. Vai arī tiek mudināts vismaz ievērot secību – sākt ar stiprajiem un iet uz "vājākiem" vai otrādi. Atkarībā no tā, kurš ko saklausījis un pats praksē pārbaudījis. Ko par to saka ārsti? Vai tam ir kāda nozīme un ietekme uz sasniegto reibuma pakāpi vai paģirām?

Viennozīmīgas atbildes nav. Esam fizioloģiski dažādi, uzsver Stašinskis. "Ir vesela kaudze nāciju, kas to jauc nepārtraukti. Skotijā alus bez skoča nekas nav. Alus tilpumam, skočs tam, lai "iedod pa galvu". Viņiem tas ir absolūti normāli. Taču te jārunā par individuālo toleranci. Tā ir katram organismam specifiska atbilde uz uzņemto alkoholu. Katram tā atšķirsies," skaidro ārsts.

Ja cilvēks lieto viena veida alkoholu, ir vieglāk kontrolēt, kas un cik daudz ir izdzerts. Jo ir lielāks mikslis, jo ir lielāks haoss. Ārsts atgādina – taisot "kokteili bākā", jāņem vērā, ka dažāda stipruma un tipa alkohols organismā uzsūcas dažādos ātrumos. To ietekmē pat tas, vai dzēriens ir gāzēts. "Vienā brīdī, ja lietoju viena veida alkoholu, reibuma pakāpe varētu pieaugt noteiktā ātrumā. Ja lietoju dažāda tipa dzērienus, no kuriem kāds uzsūcas strauji, kāds lēnāk, šī līkne ir nekontrolējama un sekas var būt nepatīkamas."

Ko ārsti domā par aktivētās ogles lietošanu, lai mazinātu paģiras? Cilvēki to dzer pirms alkohola lietošanas, arī pirms gulētiešanas. Vai ogle tiešām mazina paģiras?

"Oglīte mazinās gāzu daudzumu vēderā, varbūt varētu mazināt iepriekš esošo caureju. Bet skaidrs viens – alkohols uz ogles neabsorbējas. Alkoholu speciāli laiž cauri ogles filtriem, lai uz ogles virsmas paliktu nevēlamie piejaukumi, un galā būtu tīrs alkohols. Ja ogle absorbētu alkoholu, tad šis rūpals ātri vien beigtos. Uz ogles virsmas ne alkohols, ne alkohola surogāti neabsorbējas," skaidro Stašinskis.

Podkāstā, ko var klausīties "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skatīties "YouTube", uzzināsi vai taukaini ēdieni palīdzēs samazināt reibuma pakāpi. Tāpat ar narkoloģi un toksikologu runājam par to, vai no lētajiem dzērieniem ir smagākas paģiras nekā no "augstā plauktiņa" dzirām. Vai ir kāds veids, kā ātrāk atbrīvoties no promilēm. Kāpēc viens reibumā kļūst agresīvs, bet cits – nē. Un – vai iespējams nodzert talantu?

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".