"Kokteilis bākā" – dažādu stiprumu un tipu alkohola jaukšana vienā vakarā. Vai tas var ietekmēt to, cik ātri noreibsi un cik stiprs būs reibums. Un – kas grādīgos bieži iedzert nolēmušos interesē visvairāk – vai dzērienu jaukšana ietekmēs to, cik slikta būs pašsajūta nākamajā rītā? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē skaidro toksikologs Roberts Stašinskis.
Ieteikums "netaisīt kokteili bākā" jeb nejaukt dažāda "kalibra" dzērienus ir visai populārs. Ja dzer alu, tad tikai alu un citus vieglos dzērienus. Ja dzer "stipros", tad arī pie tiem jāpaliek. Vai arī tiek mudināts vismaz ievērot secību – sākt ar stiprajiem un iet uz vājākiem vai otrādi. Atkarībā no padoma devēja un tā, ko katrs pats praksē uz sevi pārbaudījis. Ko par to saka ārsti? Vai tam ir kāda nozīme un ietekme uz sasniegto reibuma pakāpi vai paģirām?
Viennozīmīgas atbildes nav – esam fizioloģiski dažādi, uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs un toksikologs Roberts Stašinskis. "Ir vesela kaudze nāciju, kas dzērienus jauc nepārtraukti. Skotijā alus bez skoča (skotu viskija) nekas nav. Alus ir tilpumam, skočs tam, lai "iedod pa galvu". Viņiem tas ir absolūti normāli. Taču te jārunā par individuālo toleranci. Tā ir katram organismam specifiska atbilde uz uzņemto alkoholu. Katram tā atšķirsies," skaidro ārsts.
Tomēr – ja cilvēks lieto viena veida alkoholu, ir vieglāk kontrolēt, kas un cik daudz ir izdzerts. Jo ir lielāks mikslis, jo ir lielāks haoss. Ārsts atgādina – taisot "kokteili bākā", jāņem vērā, ka dažāda stipruma un tipa alkohols organismā uzsūcas dažādos ātrumos. To ietekmē pat tas, vai dzēriens ir gāzēts. "Vienā brīdī, ja lietoju viena veida alkoholu, reibuma pakāpe varētu pieaugt noteiktā ātrumā," saka toksikologs. To var tēlaini salīdzināt ar braukšanu, izmantojot kruīza kontroli – nosakām vienu ātrumu un tā arī turpinām. "Ja lietoju dažāda tipa dzērienus, no kuriem kāds uzsūcas strauji, kāds lēnāk, šī līkne ir nekontrolējama un sekas var būt nepatīkamas." Izdzeram trīs aliņus, bet reibumu vēl nejūtam, tāpēc "uzmetam" pa virsu šņabja šotiņus. Un pēkšņi jau "lidojam" uz 150 km/h jeb strauji esam pamatīgā reibumā. Un tad tālu vairs nav arī tā dēvētā "bezfilma".
Gan Stašinskis, gan narkoloģe un psihiatre Rita Kuzņecova podkāstā uzsvēra – veselīgas alkohola devas nav. Saskaņā ar nu jau vairākus gadus aktuālajām Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, alkohols ir kaitīgs, un punkts. Nekādās devās tā iespējamie ieguvumi neatsver potenciālos riskus.
Taču realitāte ir tāda, ka Latvijā alkoholu lieto daudz, un arī Jāņu svinēšana bez tā neizpaliks. Tāpēc par to jārunā. Kā lietot alkoholu atbildīgi un vai dažādi populāri ieteikumi paģiru mazināšanai ir efektīvs risinājums, kā izglābt nākamo dienu, uzzināsi, klausoties podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skatoties video "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
