Amerikānim pēc šķaudiena no vēdera izspiežas zarnas  (5)

Grūti iedomāties, ka kaut kas tik ikdienišķs kā šķaudīšana var izraisīt tik nopietnas sekas, taču tieši tas jūnija sākumā notika ar kādu Floridā dzīvojošu vīrieti. Šādi negadījumi ir reti un piesaista medicīnas speciālistu uzmanību. Protams, veseliem cilvēkiem no vēdera zarnas ārā neizsprāgst. Šim vīrietim nesen bija veikta vēdera operācija, bet rēta nebija pareizi sadzijusi.

Ēdot brokastis, vīrietis vispirms nošķaudījās, tad sāka klepot. Tad sajuta sāpes un slapjumu vēdera lejasdaļā. Paskatoties lejup, viņš secināja, ka vairākas zarnu cilpas izsprāgušas ārā caur slikti sadzijušo brūci. Vīrietis steidzami tika nogādāts slimnīcā, kur viņam veikta operācija un zarnas atgrieztas atpakaļ savā vietā vēderā.

Šķaudīšana parasti ir aizsargmehānisms, kas neļauj mūsu elpošanas sistēmā nonākt potenciāli kaitīgām lietām, piemēram, putekļiem, baktērijām un vīrusiem. Procesu kontrolē tā sauktais "šķaudīšanas centrs" iegarenajās smadzenēs, kuras regulē autonomās funkcijas, tostarp elpošanu. Šķaudīšanu ierosina kairinātāji degunā un elpceļos.

Reakcija ir acu, rīkles un mutes aizvēršanās, kamēr krūšu muskuļi saraujas, saspiežot plaušas un izspiežot gaisu no elpošanas sistēmas. Visu, kas izraisīja šo sistēmas reakciju, organisms tādējādi mēģina izdabūt ārā ar iespaidīgu ātrumu – dažos gadījumos šķavu radītās plūsmas ātrums ir līdz pat 15,9 metriem sekundē!

Taču, neskatoties uz šķaudīšanas labajām īpašībām un nereti patīkamo sajūtu pēc šķaudiena, dažreiz šķaudīšana var radīt tādu savainojumu risku, par kādu mēs pat iedomāties nevaram.

Piemēram, spēcīga šķaudīšana var izraisīt plaušu trūci caur starpribu muskuļiem starp ribām – parasti to vājākajā vietā. Tas parasti ir aptaukošanās, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, diabēta vai smēķēšanas rezultāts.

Ir arī gadījumi, kad šķaudīšana pārrauj smalkos plaušu audus. Tas notiek, kad dziļi plaušās esošais augstāka spiediena gaiss izplūst telpā starp krūškurvi un plaušām, izraisot plaušu saspiešanu vienā vai abās krūškurvja pusēs.

Plaušas nav vienīgais orgāns, kas šķaudīšanas brīdī var tikt bojāts. Ir ziņojumi, kad šķaudīšana pārrāvusi smadzeņu apvalku, izraisot subarahnoidālu asiņošanu (insulta veidu). Tas var būt letāls, ja netiek diagnosticēts un nekavējoties ārstēts.

Pat ja nesaplēsīsiet šo smalko apvalku, šķaudīšana tik un tā var ietekmēt smadzenes – tiek ziņots par cilvēkiem, kas pēc šķaudīšanas cieš no vājuma vienā ķermeņa pusē vai redzes traucējumiem.

Šķaudīšana paaugstina asinsspiedienu, kas var izraisīt citus nopietnus asinsvadu bojājumus.

Ir gadījumi, kad šķaudīšanas spēks pārrauj aortas (galvenās artērijas, kas pārvadā ar skābekli bagātinātas asinis pa ķermeni) slāņus. Ja to neārstē 48 stundu laikā, puse no cietušajiem mirst.

Lai gan šķaudīšanas laikā ir diezgan bieži mēdz traumēt muguru, tas nav vienīgais muskuļu un skeleta ievainojums. Ir ziņots par gadījumiem, kad cilvēki šķaudīšanas dēļ salauzuši sejas kaulus ap acīm. Šāda veida lūzumu, ko sauc par trieciena lūzumu, parasti izraisa tā sauktās trula spēka traumas – visbiežāk tādas gūst pēc golfa, tenisa vai beisbola bumbiņas trieciena pa aci.

Paaugstinātais spiediens, ko izraisa šķaudīšana, var izraisīt šķidruma, īpaši urīna, nekontrolētu izplūšanu no ķermeņa. To parasti novēro cilvēkiem ar vājiem iegurņa pamatnes muskuļiem – parasti to izraisa grūtniecība, dzemdības, aptaukošanās, menopauze, fiziska trauma vai nervu bojājumi.

Ņemot vērā iespējamos ievainojumus, ko var izraisīt šķaudīšana, varētu padomāt, ka labāk šķaudienu apslāpēt vai "norīt". Bet tas arī nav droši. 2023. gadā kāds skots šķaudīja ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu, kā rezultātā saplēsa traheju.

Slēdzot elpceļus, tas liek šķaudīšanas radītajam spiedienam palielināties pašā elpošanas sistēmā, kas dažkārt var būt līdz pat 20 reizēm lielāks par spiedienu, kāds parasti ir elpošanas sistēmā. Bet šai enerģijai kaut kur ir jāpaliek, un parasti to absorbē audi.

Citiem, aizturot šķavas, tikuši lauzti sejas kauli, bojāta balsene un plīsuši audi krūškurvī, kas aizsargā plaušas.

Par laimi, ir viena trauma, ko šķaudīšana nevar izraisīt. Vai esat dzirdējuši ticējumu – ja šķaudīsit ar atvērtām acīm, tās izsprāgs ārā no pieres? Tas ir tikai biedējošs ticējums, jo mūsu acis vietā notur muskuļi un nervs. Nemaz nerunājot par to, ka elpošanas sistēmas elpceļiem nav savienojuma ar acs āboliem vai acu dobumiem.

Mūsu organisms kopumā ir labi pielāgojies šķaudīšanai, tāpēc nav jāuztraucas par traumām, jo ​​daudzas no tām notiek tikai ļoti retos gadījumos.

Lai gan, ja jūs esat Donna Grifitsa (kurai ir visilgākā reģistrētā šķaudīšanas lēkme, kas ilga 976 dienas) vai ķīnietis Ji Jans (kuram ir visskaļākā reģistrētā šķaudīšana ar 176 decibeliem, kas pielīdzināms raķetes starta radītajam troksnim), jums var būt augstāks kaitējuma risks.