Zosāda uzmetas ne tikai tad, kad salstam. "Šermuļi pār kauliem noiet" arī tad, kad skatāmies šausmu filmu, bet bieži zosādas iemesls ir tīkams, pat melanholisks – kad dzirdam iemīļotu dziesmu vai sarunā atceramies kādu īpašu notikumu. Turklāt tur neko nevar iesākt, zosāda uzmetas nekontrolēti.
Šo sajūtu, kad pār muguru pārskrien skudriņas, matiņi uz rokām saslejas un cilvēks viegli noskurinās vēsuma uzplūdā, zinātne centusies izskaidrot gadu desmitiem, bet dzejnieki – pat gadsimtiem.
Padziļināto apziņas pētījumu institūta Santamonikā (Kalifornija, ASV) pētnieks Fēlikss Šellers par savu mūža darbu izvēlējies meklēt atbildi uz jautājumu, kas izraisa zosādu un vai ar to saistītās patīkamās sajūtas var palīdzēt cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, rakta izdevums "El Pais".
Šellers kopā ar kolēģiem izveidojis savdabīgu "drebuļu datu bāzi" jeb zelta standartu, kurā iekļauta mūzika, filmas un runas, no kurām "uzmetas zosāda". Šo datu bāzi pārbaudīja uz tūkstošiem kaliforniešu. "Mēs vēlamies radīt pēc iespējas vairāk drebuļu. Un mēs arvien vairāk saprotam, kā to panākt atkarībā no [pārbaudāmā] cilvēka personības, demogrāfiskajiem raksturojumiem un statusa," intervijā "El Pais" stāsta Šellers.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
