Efektīvākie ogotāji – cilvēki ar UDHS, noskaidrots pētījumā  (1)

Pētnieki analizēja datus par 457 pieaugušajiem, kas spēlēja vākšanas spēli – galvenais uzdevums bija salasīt pēc iespējas vairāk ogu astoņu minūšu laikā. Spēlētāji varēja izmantot dažādas stratēģijas, piemēram, turpināt lasīt ogas no krūmiem savā sākotnējā pozīcijā vai arī pārvietoties uz jaunu lasīšanas "pleķīti".

Pārvietošanās, protams, prasīja nedaudz laika, kā arī nebija garantijas, ka jaunajā ogošanas vietā krūmi būs bagātāki ar ražu. Toties, ja tika lasīts no viena un tā paša krūma vairākas reizes, ar katru reizi samazinājās ogu skaits, ko var iegūt no konkrētā auga.

Pētījums apspriests izdevuma "Popular Science" podkāstā "The Weirdest Thing I Learned This Week".

Pētījuma dalībnieki ne tikai spēlēja spēli, bet arī piedalījās aptaujā, kas bija izveidota tā, lai pētnieki atpazītu, kuram no dalībniekiem ir UDHS raksturīgie simptomi. Jāpiebilst, ka šī aptauja neaizstāja oficiālu diagnostiku, tās mērķis bija atpazīt iezīmes, kas liecina par koncentrēšanās grūtībām.

Salīdzinot aptaujas rezultātus ar spēles statistiku, pētnieki secināja, ka cilvēki ar UDHS simptomiem izvēlējās no pārējiem atškirīgu stratēģiju. Tā bija efektīvāka un paredzēja, ka spēlētājs biežāk pāriet pie jauna krūma. Tas cilvēkiem ar UDHS iezīmēm atvēlētajā laikā ļāva savākt vidēji 602 ogas, kamēr parējie salasīja vidēji 521 ogu.

Protams, šo eksperimentu nevar pilnībā pielīdzināt ogu lasīšanai vai citām pārtikas vākšanas stratēģijām. Zinātnieki plāno nākotnē veikt pētījumu, kurā piedalītos cilvēki ar oficiāli apstiprinātu UDHS diagnozi, kā arī pats vākšanas process būtu padarīts reālistiskāks.

Jāpiebilst, ka šis nebūt nav pirmais pētījums, kas izvirza teoriju par to, ka UDHS, kā arī citas iezīmes, kas tiek saistītas ar neirodažādību, cilvēkos ir attīstījušās, lai uzlabotu mūsu priekšteču izdzīvošanas spējas. Tiesa, liela daļa no īpašībām, kas piemīt cilvēkiem ar UDHS, daudz noderīgākas ir, meklējot pārtiku un medījot, nevis strādājot birojā.