deguns, nāsis
Foto: Shutterstock

Garš deguns? Iespējams, pie vainas ir ne tik daudz gēni, bet gan tas, ko mamma ēdusi, būdama gaidībās, noskaidrojuši zinātnieki.

Katra cilvēka unikālos sejas vaibstus varētu ietekmēt ari viņa mātes uzturs grūtniecības laikā, atklāts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications" – ar olbaltumvielām bagāta diēta "sagādā" platākus degunus un žokļus.

Atšķirības cilvēku izskatā, sākot no galvaskausa formas un beidzot ar deguna skrimšļa biezumu, grūtniecības laikā rada gēni, kurus ietekmē uzturs. Jo vairāk olbaltumvielu patērē grūtniece, jo aktīvāki kļūst šie gēni, kas pazīstami kā "mTORC1".

Pētnieki norāda, ka tas var noteikt mazuļa sejas izskatu, pielāgojot deguna garumu un nāšu platumu, vaigu kaulu formu un žokļa izcilni, raksta "The Daily Mail".

Lai gan cilvēka sejas izskatu nosaka vecāku gēni, brāļi un māsas bieži izskatās diezgan atšķirīgi, un pat identiskie dvīņi nekad nav gluži vienādi.

Šo smalko atšķirību iemesls zinātniekus jau sen ir mulsinājis, un jaunākie pētījumi liecina, ka mātes uzturs daļēji ir atbildīgs par pēcnācēju izskatu.

"Mēs atklājām, ka olbaltumvielu līmeņa modulācija mātes uzturā regulē mTORC1 aktivitāti, kā rezultātā embriju galvaskausa un sejas formā notiek smalkas, bet izteiktas izmaiņas," teikts starptautiskās pētnieku komandas paziņojumā.

"Galvaskausa un sejas skelets, kas ir viena no vissarežģītākajām un izsmalcinātākajām skeleta sistēmas daļām, sastāv no daudzām dažādām daļām un veidojas, mijiedarbojoties dažādiem ģenētiskiem, epiģenētiskiem un vides faktoriem. Pētījumi, kuros iesaistītas ģimenes ar neidentiskiem un identiskiem dvīņiem, liecina, ka galvaskausa un sejas morfoloģijas ģenētiskās pārmantojamības rādītājs cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs dažādām sejas iezīmēm, piemēram, attālums starp acu iekšējiem kaktiņiem, starp degunu un augšlūpu, kā arī deguna izvirzījums. Viena labi zināma vides ietekme uz sejas morfoģenēzi cilvēkiem ir alkohola lietošana grūtniecības laikā," teikts pētījumā.

Pētījuma praktiskā daļa tika gan veikta ar dzīvniekiem – grūsnām pelēm un zivīm, kam tika dota atšķirīga diēta, un pētnieki skatījās, ka tas maina mTORC1 signālu pārraidi viņu dzemdē, piešķirot pēcnācējiem īpašas vizuālās īpašības.

Tika pierādīts, ka diēta ar augstu olbaltumvielu saturu palielina sejas vaibstus ar izteiktākiem žokļiem un biezākiem deguna skrimšļiem. Savukārt, barojot mātes ar proteīnu mazāk saturošu pārtiku, pēcnācēju "sejas" kļuva slaidākas un vaibsti asāki.

Pētnieki norāda, ka šī parādība dzīvniekiem var dot priekšrocības vidē, kurā tie ir dzimuši.

Dažu zivju veidu mazuļiem, visticamāk, būs garāks un plānāks deguns, ja viņu mātes ievēro zemas uzturvērtības diētu. Tas dod pēcnācējiem priekšrocības, meklējot barību vietās ar zemu pārtikas pieejamību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!