Ir zināmi tikai seši gadījumi, kad cilvēks nonācis saskarsmē ar šo jūras zīdītāju. Turklāt nevienu reizi tas nebija dzīvs. Diemžēl arī šoreiz tāds pats scenārijs, taču ir arī labas ziņas – šis ir vislabākajā stāvoklī esošais neticami retā snīpjvaļu ģints pārstāvja Mesoplodon traversii līķis, kas nonācis pētnieku rīcībā. Detalizēta sekcija ļaus daudz vairāk uzzināt par šiem dzīvniekiem, ar kuriem okeānā neviens vēl nav saskāries.
Pirmo reizi ziņas par šo snīpjvaļu (Mesoplodon) ģints sugu parādījās 1872. gadā. Tika atrasts dzīvnieka žokļa fragments. Skotu izcelsmes dabas pētnieks Džeimss Hektors 1873. gadā atradumu uzskicēja un iegrāmatoja kā tobrīd jau gandrīz 10 gadus zināmu sugu Mesoplodon layardii.
Tomēr gadu vēlāk britu zoologs Džons Edvards Grejs secināja, ka žoklis ir no citas sugas vaļa, un nosauca šo sugu par Mesoplodon traversii, par godu naturālistam Henrijam Hamerslijam Traversam. Hektors gan aizvien neuzskatīja, ka tā ir atsevišķa suga, un līdz pat nākamā gadsimta 50. gadiem nekādu jaunu liecību par M. traversii arī nebija, līdz Jaunzēlandes piekrastes tika atrasts galvaskausa fragments. Arī tas sākotnēji piedēvēts citai sugai. Pirmie dati, kas droši apstiprināja – tā tiešām ir atsevišķa suga – ir vien no 2012. gada, kad veikta 2010. gadā atrasta pieauguša vaļa un viena mazuļa DNS analīze. Rezultāti uzrādīja, ka arī iepriekšējie minētie atradumi ir M. traversii.
Tiesa, aizvien nekas vairāk, ja vien neskaita aptuvenus priekšstatus par šo vaļu galvaskausa un žokļu anatomiju, nebija zināms. Ne precīzi to parametri, ne paradumi. Taču nu, iespējams, viens no noslēpumainākajiem un retākajiem lielajiem jūras zīdītājiem beidzot tiks pienācīgi izpētīts. Par dabas aizsardzību atbildīgais Jaunzēlandes dienests 15. jūlijā publicējis ziņu, ka mēneša sākumā atrasts krastā izskalots apmēram piecus metrus garš valis. Sākotnējās konsultācijas ar jūras zīdītāju ekspertiem liecina, ka šis varētu būt ļoti retais M. traversii. Atraduma reģionā par krasta uzraudzību atbildīgais Dabas aizsardzības departamenta vadītājs Geibs Deivijs spriež, ka šis būs zinātnei ļoti, ļoti nozīmīgs atradums, ja tiešām apstiprināsies, ka tas ir M. traversii. Būs nepieciešama DNS analīze, ko veiks Oklendas Universitātē.
Ja tas ir cerētais retais valis, tad tik labi saglabājies eksemplārs vēl nekad nav nonācis pētnieku rokās. "Šī suga ir tik reta, ka atradums var ļaut mums ļoti daudz uzzināt par šo dzīvnieku dzīvi un uzturu," raidorganizācija CNN citē Jaunzēlandes Dabas aizsardzības departamenta speciālisti Hannu Hendriksu. Tā kā datu par šiem dzīvniekiem gandrīz nemaz nav, šobrīd arī tie nav klasificēti kā apdraudēti. Tieši tik maz ir zināms par M. traversii. Varbūt šo dzīvnieku ir daudz vairāk nekā liecina daži retie atradumi, taču tie ir ārkārtīgi izmanīgi un acīs nerādās? Tas pašlaik ir tikai minējums. Geibs Deivijs vien piebilst: "Žēl, ka dzīvnieks nav pamanīts okeānā. Tad būtu iespējams novērot to dabiskajā vidē dzīvu, taču tik svaigs līķis no zinātniskā skatupunkta ir nākamais labākais scenārijs."
Līdz DNS analīžu rezultātiem valis tiek uzglabāts lielā saldētavā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
