Aizvadītā gada novembrī vētra "Kīrans" pamatīgi ārdījās vairākās Eiropas valstīs Ziemeļeiropā un Rietumeiropā. Vētra, kuras vēja brāzmu ātrums pārsniedza 200 kilometrus stundā un pietuvojās 60 metriem sekundē, nodarīja postījumus Apvienotās Karalistes dienvidu piekrastes reģionos un arī Francijā. Cieta arī Vācija, Nīderlande, Spānija un citas Eiropas valstis. 21 cilvēkam šī dabas stihija laupīja dzīvību, taču ne tikai. Nupat jaunā pētījumā secināts, ka vētra atņēmusi britiem vēl ko ļoti svarīgu – perfektas garšas tēju.
Par to, kā pareizi pagatavot melno tēju, protams, var spriest un strīdēties. Gluži kā par kafiju. Kāds teiks, ka vislabāko garšu dabūsim, ja apliesim tējas lapas ar verdošu ūdeni, kura temperatūra ir precīzi 100 grādi pēc Celsija skalas. Citi ir pielaidīgāki un saka, ka der jebkas diapazonā no 90 līdz 98 grādiem vai no 95 līdz 98 grādiem. Īstiem tējas pazinējiem noteikti svarīgs arī tas, kāds ir izmantotais ūdens, kā tas tiek vārīts un kādā krūzē dzēriens pasniegts. Taču, ja tu esi kā vairums cilvēku, visticamāk, melno tēju, daudz nedomājot, aplej ar līdz 100 grādiem uzvārītu ūdeni. Un ja nu pēkšņi ūdens sāk vārīties zemākā temperatūrā? Kāds varbūt neko nepamanīs, bet kāds noteikti jutīs, ka tēja šoreiz garšo kaut kā citādāk. Kaut pagatavota tika tieši tāpat! Lūk, to pieredzēja Redingas iedzīvotāji "Kīrana" laikā.
Redingas Universitātes doktorants Keilebs Millers veltīja savu laiku, lai pievērstos šim britiem tik nozīmīgajam jautājumam.
Kā zināms, vielas vārīšanās jeb viršanas temperatūra atkarīga no spiediena. Tā ir temperatūra, kurā tvaika spiediens virs šķidruma kļūst vienāds ar apkārtējās atmosfēras spiedienu. Jo zemāks spiediens, jo zemāka ir šķidruma viršanas temperatūra. Normālā atmosfēras spiedienā jūras līmenī ūdens vārīšanās temperatūra ir 100 grādi pēc Celsija skalas. Everesta virsotnē, kur gaiss ir daudz retinātāks un spiediens daudz zemāks, tīrs ūdens bez piejaukumiem vārās jau 68 grādos. Savukārt okeāna dzelmē lielā spiedienā hidrotermālo atveru tuvumā ūdens var uzkarst arī krietni vairāk par 100 grādiem un nekļūt par tvaiku.
Vētras "Kīrans" laikā atmosfēras spiediens bija stipri pazemināts. Normāls atmosfēras spiediens jūras līmenī ir 1013 milibāri (jeb hektopaskāli). "Kīrana" laikā Redingā un citviet Apvienotās Karalistes dienvidos tas bija nokritis līdz 956 milibāriem. Zemāks rādītājs iepriekšējo reizi fiksēts vien 1989. gadā, kad atmosfēras spiediens bija 952 milibāri.
2. novembra rītā, kad "Kīrans" jau plosījās Eiropā, Millers Redingas Universitātes Meteoroloģijas nodaļas laboratorijās sāka eksperimentēt, mērot izmaiņas ūdens vārīšanās temperatūrā. Veicot virkni eksperimentus, viņš secināja, ka ūdens vārīšanās temperatūra "Kīrana" laikā stipri pazeminātā spiediena ietekmē bija noslīdējusi līdz 98 grādiem pēc Celsija. Ar šādiem efektiem jau saraduši cilvēki, kas dzīvo augstkalnu reģionos, taču tur tie ir pastāvīgi. Turpretī tik pēkšņas un īslaicīgas izmaiņas spiedienā cilvēkiem, kas dzīvo jūras līmenī, nav ierastas.
"Kā jau daudziem britiem, man no rīta tase tējas ir ļoti svarīga. Protams, zinu, ka vārīšanās temperatūra mainās atkarībā no atmosfēras spiediena, bet nebiju gaidījis, ka vētras dēļ spiediens kritīsies tik stipri, lai samazinātu ūdens vārīšanās temperatūru zemāk par slieksni, ko rekomendē kā piemērotu labas melnās tējas pagatavošanai," vietne "Phys.org" citē pētījuma vadošo autoru, Redingas Universitātes profesoru Džailsu Harisonu. Zinātniskajā izdevumā "Weather" publicētajā pētījumā lēsts, ka "Kīrans" pabojājis tējas garšu aptuveni 20 miljoniem cilvēku Londonā un Anglijas dienvidaustrumu reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
