Virpuļviesuļi, lielgraudu krusa un postoši negaisi – vai tie kļūs par Latvijas ikdienu

Turpinoties klimata pārmaiņām, vai varam tādus gadījumus kā vētra Cēsīs un Bauskā, sagaidīt arvien biežāk? No dažiem negaisiem, protams, secinājumus izdarīt nevar, un tieši tāpēc klimata pētnieki izmanto ilgtermiņa datus. Tipiski, lai vērotu izmaiņas, par atskaites punktu tiek ņemts 30 gadu periods. Šobrīd aktuālais atskaites punkts ir laika posms no 1991. līdz 2020. gadam, skaidro meteoroloģijas un astronomijas entuziasts Martins Bergšteins. Un šie dati liecina, ka klimats tiešām mainās.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna apstiprina – tas notiek kā Latvijā, tā visā pasaulē. Redzamākās lietas, protams, ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas izteikti novērojama pēdējo pusgadsimtu. Šī tendence saglabāsies. Taču vidējās temperatūras pieaugums par dažiem grādiem nebūs tas, kas cilvēkos raisīs sajūtas – jā, dabā notiek būtiskas pārmaiņas. Tie būs laikapstākļu ekstrēmi.

"Aizvien biežāk būs tropiskās naktis, kad naktī temperatūra nebūs zemāka par 20 grādiem. Būs vairāk intensīvu lietusgāžu," skaidro Vīksna. Meteorologiem ir duālas izjūtas – no vienas puses kā profesionāļiem ir gandarījums, ka modeļi piepildās. Taču no cilvēku skatpunkta tas, ka piepildās pesimistiskas prognozes, nekas labs nav. Klimatam turpinot mainīties, ekstremālu gadījumu būs arvien vairāk. Latvijā bāzes situācija gan nav tik slikta, taču arī te ietekmi jutīsim, brīdina Vīksna, pieminot karstuma viļņus, kam nav gatava nedz sabiedrība, nedz infrastruktūra.

Arī minētie virpuļviesuļi – kaut nevar katru atsevišķu "koklauzi" Cēsīs vai Bauskā nodēvēt par tiešām klimata pārmaiņu sekām un pateikt, jā, šīs vētras ir tikai klimata pārmaiņu dēļ, "scenāriji parāda, ka šādu ekstremālu gadījumu skaits pieaugs. Šīs izpausmes nav kaut kur nākotnē, tās redzmas jau tagad," piebilst Vīksna.

Pamatīga postaža Meža kapos un pie Niniera ezera Cēsīs, bet pašā pilsētā burtiski dažus kilometrus augstāk vien neliels vējš un lietus. Skaidrs, ka virpuļviesuļi ir izteikti lokālas parādības. Vai tos vispār var prognozēt un pateikt, lūk, tajā un tajā pilsētā pēc tik un tik stundām būs liela varbūtība viesuļiem?

Pašlaik šādu iespēju nav. Spēcīgi viesuļi var zem viena milzīga, desmitiem kilometru plaša pērkona negaisa mākoņa izveidoties vien pārsimts metru rādiusā un ilgt tikai dažas minūtes.

Gaidas par prognožu precizitāti stipri atšķiras profesionāļu vidū, kas zina, ko var un ko nevar izdarīt, un sabiedrības vidū, kas tiešām gribētu zināt – ja ne gluži precīzi Cēsu kapi, tad vismaz Cēsis būs tā vieta, kur gaidāms virpuļviesulis. Taču Vīksna uzsver, ka tas nav iespējams faktiski nekur pasaulē un ne ar kādiem tehnoloģiskajiem resursiem.

"Visbiežāk mūsu novērojumu stacijas nefiksē šos gadījumus. Lai to varētu fiksēt, jābūt novērojumu stacijām burtiski katrā kvadrātmetrā. Stacija veic mērījumus 10 reiz 10 metru platībā, un visbiežāk jau viesuļi netrāpa pašām stacijām," stāsta Vīksna. Par to, kur un kāda bijusi vētra, šobrīd meteorologus palīdz informēt arī sociālo tīklu lietotāji, daloties ar video un attēliem, kas ir vērtīgs izziņas resurss.

Tas, kas ir iespējams, – ja gaidāma augsta nestabilitāte, var valsts reģionu mērogā prognozēt, ka ir paaugstināts virpuļstabu veidošanās risks. "Tad, kad negaisi jau sāk veidoties, skatoties pēc meteoroloģiskā radara, var negaisa mākoni noprognozēt ar 10, 20, 30 minūšu handikapu. Bet pateikt dienu iepriekš, ka Bauskā pulksten 16.10 būs negaiss ar virpuļstabu risku, nav iespējams," papildina Martins Bergšteins.

Par to, kā vispār veidojas virpuļstabi un vai Latvijā kādreiz sagaidīsim arī tādu pamatīgu tornado, kāds redzams ASV katastrofu filmās, klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības", kas pieejams platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube". Iztaujājām ekspertus arī par gandrīz vai mītisko lodveida zibeni, lielgraudu krusu un to, vai pēc 50 gadiem Latvijā uzkarsīs gruntsūdeņi.

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".