Pamatīga postaža Meža kapos un pie Niniera ezera Cēsīs, bet pašā pilsētā burtiski dažus kilometrus augstāk vien neliels vējš un lietus. Līdzīgi arī nesen Bauskā – atsevišķās vietās izskatās kā pēc artilērijas apšaudes un no zemes burtiski izcelti miroņi, bet turpat netālu viss kārtībā. Skaidrs, ka virpuļviesuļi ir izteikti lokālas parādības. Vai tos vispār var prognozēt un pateikt, lūk, tajā un tajā pilsētā pēc tik un tik stundām būs liela varbūtība viesuļiem – to podkāstā "Zinātne vai muļķības" jautājām meteoroloģijas un astronomijas entuziastam Martinam Bergšteinam un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājam Andrim Vīksnam.
Diemžēl pašlaik šādu precīzu prognožu iespēju nav. Spēcīgi viesuļi var zem viena milzīga, desmitiem kilometru plaša pērkona negaisa mākoņa izveidoties vien pārsimts metru rādiusā un ilgt tikai dažas minūtes.
Kā uzsver Vīksna, gaidas par prognožu precizitāti stipri atšķiras profesionāļu vidū, kas zina, ko var un ko nevar izdarīt, un sabiedrības vidū, kas tiešām gribētu zināt – ja ne gluži precīzi Cēsu kapi, tad vismaz Cēsis būs tā vieta, kur gaidāms virpuļviesulis. Precīzas šādu īslaicīgu stihiju prognozes nav iespējamas faktiski nekur pasaulē un ne ar kādiem tehnoloģiskajiem resursiem.
"Visbiežāk mūsu novērojumu stacijas nefiksē šos gadījumus. Lai to varētu fiksēt, jābūt novērojumu stacijām burtiski katrā kvadrātmetrā. Stacija veic mērījumus 10 reiz 10 metru platībā, un visbiežāk jau viesuļi netrāpa pašām stacijām," stāsta Vīksna. Par to, kur un kāda bijusi vētra, šobrīd meteorologus palīdz informēt arī sociālo tīklu lietotāji, daloties ar video un attēliem, kas ir vērtīgs izziņas resurss.
Tas, kas ir iespējams, – ja gaidāma augsta nestabilitāte, var valsts reģionu mērogā prognozēt, ka ir paaugstināts virpuļstabu veidošanās risks. "Tad, kad negaisi jau sāk veidoties, skatoties pēc meteoroloģiskā radara, var negaisa mākoni noprognozēt ar 10, 20, 30 minūšu handikapu. Bet pateikt dienu iepriekš, ka Bauskā pulksten 16.10 būs negaiss ar virpuļstabu risku, nav iespējams," papildina Martins Bergšteins.
Par to, kā vispār veidojas virpuļstabi un vai Latvijā kādreiz sagaidīsim arī tādu pamatīgu tornado, kāds redzams ASV katastrofu filmās, klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības", kas pieejams platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube". Iztaujājām ekspertus arī par gandrīz vai mītisko lodveida zibeni, lielgraudu krusu un to, vai pēc 50 gadiem Latvijā uzkarsīs gruntsūdeņi.
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
