Vai tā dēvētā lietus "sēšana", kad ar lidmašīnām mākoņos izkaisa sudraba jodīdu, varētu būt risinājums cīņā pret ilgstošiem sausuma periodiem ne tikai pasaulē, bet arī tik mazas valsts kā Latvija mērogā? Par šo visnotaļ seno ģeoinženierijas metodi podkāstā "Zinātne vai muļķības" iztaujājām meteoroloģijas entuziastu Martinu Bergšteinu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.
Lai gan izklausās pēc zinātniskās fantastikas un lieliska materiāla sazvērestību teoriju virzītājiem, šī metode nav nekas jauns. Pirmie eksperimenti sākās drīz pēc Otrā pasaules kara beigām. Mākoņu "sēšanu", izmantojot gan jau minēto sudraba jodīdu, gan kālija jodīdu, gan citus savienojumus, pielieto ne vienā vien pasaules valstī. Kaut pierādījumi par šīs metodes efektivitāti ir limitēti, tas nav atturējis tādas valstis kā ASV, Ķīnu, Apvienotos Arābu Emirātus un Saūda Arābiju izmantot mākoņu kaisīšanu, lai ierosinātu lietu. Vai ar to varētu mēģināt ilgstošu sausuma periodu laikā paglābt ražu un uzlabot cilvēku labsajūtu arī Latvijā?
Vīksna par to ir diezgan skeptisks. Protams, cilvēka darbība var ietekmēt klimatu un līdz ar to arī laikapstākļus, atzīst speciālists. Ja tā ir gana intensīva, masveidīga un ilgstoša, tad tā ir būtisks virzītājspēks. Antropogēnā ietekme uz paātrinātām klimata pārmaiņām kopš rūpnieciskās revolūcijas, ko nevar izskaidrot tikai ar dabiskajiem cikliem, ir skaidri izmērāma un novērojama. Taču tad, ja runājam par cilvēka spējām precīzi ietekmēt ļoti lokālas parādības – pieņemsim, ierosināt lietu konkrētā reģionā –, tas jau ir cits stāsts.
"Mums valsts ir tik maza. Ja mēs kaut ko izkaisītu, tas efekts varētu būt Igaunijā, Krievijā vai vēl tālāk," spriež Vīksna.
Martins Bergšteins piekrīt, ka šis process nav viegli kontrolējams. Mākslīgi ierosinot lietu, nevar paredzēt, vai izlīs, teiksim, cerētie 20 milimetri, vai izlīs mazāk, vairāk, varbūt neizlīs nekas.
Jaunajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas pieejama platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube", uzzināsi arī to, kā veidojas virpuļviesuļi un kāpēc Cēsis un Bausku nesen postījušos virpuļstabus nevar prognozēt. Varbūt klimata pārmaiņu ietekmē reiz Latvijā būs arī īsti tornado, kādi redzami ASV katastrofu filmās? Iztautājām ekspertus arī par gandrīz vai mītisko lodveida zibeni, lielgraudu krusu un to, vai pēc 50 gadiem Latvijā uzkarsīs gruntsūdeņi.
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
