Kur palicis lodveida zibens? "Zinātne vai muļķības" iztaujā ekspertus par bērnības biedu

Kāds podkāsta klausītājs gribēja zināt, kāpēc pēdējos 20 gadus neko nav dzirdējis par lodveida zibeni, ar kuru savulaik biedēts ne viens vien bērns, mudinot negaisa laikā aizvērt logus. Bērna iztēle uzbūra nevis vienkārši zibens šautru, kas ieņēmusi aptuvenu lodes formu, bet elektrizētu sfēru, kas burtiski seko nolūkotajam upurim no istabas uz istabu, turklāt biedējoši sprakšķot. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc par to visbiežāk būsim dzirdējuši tieši bērnībā, jo lodveida zibens galvenais uzdevums bija piekodināt bērniem – ja aiz loga sāk dārdēt pērkons, logi jāver ciet un jāpaliek mājās.

Vīksna atzīst, ka arī viņš bērnībā biedēts ar lodveida zibeni, taču LVĢMC nav nekādas informācijas un novērojumu par lodveida zibeni. Turklāt tādu, neskatoties uz sociālajiem tīkliem un to, ka gandrīz katrs mūsdienās ir mobilais reportieris, ir ļoti maz. Ja neskaita dažus labus zemas kvalitātes video, kuros redzamā parādība esot lodveida zibens.

Tas gan ir tālu no tām ainām, ko bērnībā uzbūra iztēle. Tām vairāk līdzinās šie datorgrafikas meistarstiķi.

Taču zinātniskajā literatūrā par to aizvien ir ļoti maz informācijas. Tostarp pētnieki ik pa laikam aicina cilvēkus iesūtīt materiālus, kuros varētu būt notverts šis noslēpumainais fenomens. Versiju par to, kas tas varētu būt un kā veidoties, arī ir ne viena vien, taču pat laboratorijā ar visām mūsdienu iespējām replicēt šo parādību nav nekāda pastaiga parkā. "Ja lodveida zibeni radīt būtu viegli, mēs to jau būtu izdarījuši," izdevumam "Chemical & Engineering News" skaidrojis Floridas Universitātes profesors Martins Umens.

Otrs podkāsta viesis, meteoroloģijas un astronomijas entuziasts Martins Bergšteins, uzskata – šo stāstu nozīme tiešām ir brīdināt par negaisu kā tādu. "Nav nekas jāsaka tieši par lodveida zibeni. Nav tas izpētīts tik tālu, lai pateiktu, ka tieši no šī negaisa mākoņa būs lodveida zibens. Ja tuvojas negaiss, ja būs zibens, zinām – logus labāk aizvērt. Senākos laikos vecmāmiņas arī bez zinātnes tādā veidā skaidri un saprotami lika norādīt, ja tu dzirdi pērkonu, aizver logus."

Taujājām, vai lodveida zibens vispār varētu būt nekas vairāk kā mīts? Vīksna neuzskata, ka visi šie stāsti būtu tikai izdomājums, un atgādina – ir vēl daudz procesu un parādību, kas ir maz izskaidrotas. Piemēram, parādība, ko mēdz latviski dēvēt par fejām – no angļu termina "sprites".

Arī par to cilvēki zina visai maz. Pērkona negaisa procesi kopumā ir tik intensīvi, ka tajos notiekošais ir ļoti interesants un dažāds – gan redzamie, gan neredzamie procesi. "Neteiktu, ka lodveida zibens nav, bet šobrīd par šo trūkst zinātnisku pētījumu," rezumē speciālists.

Jaunajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas pieejama platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube", uzzināsi arī to, kā veidojas virpuļviesuļi un kāpēc Cēsis un Bausku nesen postījušos virpuļstabus nevar prognozēt. Varbūt klimata pārmaiņu ietekmē reiz Latvijā būs arī īsti tornado, kādi redzami ASV katastrofu filmās? Iztautājām ekspertus arī par gandrīz vai mītisko lodveida zibeni, lielgraudu krusu un to, vai pēc 50 gadiem Latvijā uzkarsīs gruntsūdeņi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".