Gluži kā katram sava vienīgā un pareizā šašlika marinādes recepte, tā arī laika ziņu lietotne katram ir tā visprecīzākā un labākā, ko ieteikt draugiem un pavilkt uz zoba tos, kuri izmanto kādu citu. Taču – kur laika ziņas meklē paši meteorologi? Un kāpēc daļā lietotņu prognozes diezgan būtiski atšķiras? To podkāstā "Zinātne vai muļķības" vaicājām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājam Andrim Vīksnam un meteoroloģijas entuziastam Martinam Bergšteinam.
Bergšteins ikdienā pats izmanto lietotni "Windy", taču viņš uzreiz uzsver – faktiski nav nozīmes, kādu lietotni izmanto. Svarīgi ir, ko tu tajā skaties.
Vīksna īsi ieskicē, kā vispār top šīs prognozes. "Visa sākumā ir globālie modeļi, kuru pasaulē nav tik daudz. Mēs pamatā izmantojam ECMWF (Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs) un GFS ("Global Forecast System"). Šie divi ir lielie centri, kas visai pasaulei prognozē ilgā un vidējā termiņā. Uz to pamata tiek prognozētas prognozes mazākām teritorijām, augstākā izšķirtspējā un īsākam laikam atsevišķus modeļus."
Savukārt šo mazāko modeļu prognozes jau var atšķirties daudzu iemeslu dēļ – kādi dati tajos asimilēti, kāda ir datu pēcapstrāde. Turklāt sen pagājuši tie laiki, kad prognozēm izmantotu tikai vienu laikapstākļu modeli, kas kategoriski parādītu – rīt Rīgā būs +25 grādi. Šobrīd prognožu veikšanai tiek darbināti vairāki modeļi un izvilkts vidējais lielums, ka rīt Rīgā ar tādu un tādu varbūtību notiks tas un tas. "Ir tik daudz datu un metožu, ka principā būtu brīnums, ja rezultāti būtu vienādi," skaidro speciālists.
Jaunajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas pieejama platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube", uzzināsi arī to, kā veidojas virpuļviesuļi un kāpēc Cēsis un Bausku nesen postījušos virpuļstabus nevar prognozēt. Varbūt klimata pārmaiņu ietekmē reiz Latvijā būs arī īsti tornado, kādi redzami ASV katastrofu filmās? Iztaujājām ekspertus arī par gandrīz vai mītisko lodveida zibeni, lielgraudu krusu un to, vai pēc 50 gadiem Latvijā uzkarsīs gruntsūdeņi.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
