Iespējams, Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kurā tiek veikts šāds pētījums, lai noskaidrotu, kas raksturo vietējo iedzīvotāju un kāda ir katra reģiona identitāte. Pirmajā pētījumā pirms gandrīz 90 gadiem iegūtie dati netika publicēti Otrā pasaules kara dēļ, taču šobrīd notiek to apstrāde. Turklāt pētījums tiek atkārtots, mērot mūsdienās dzīvojošos piebaldzēnus, vēsta "360TV ZIŅneši".
Uz mērīšanos kopā ar brāli un dēlu ieradusies arī Baiba. Viņi ļauj "Ziņnešiem" pētījuma gaitai sekot soli pa solimi. Vispirms jāatbild uz desmitiem jautājumu par sevi un, protams, arī dzimtu. "Vīra māte vakar bija bijusi un teica – vajag braukt! Viņa ir nomērījusies, un visi viņas radi ir nomērīti tajā iepriekšējā mērīšanā, turklāt 1937. gadā arī vectētiņa ģimene ir mērīta. Nu, tad runājām, ka vajag atbraukt, ir jāturpina!" stāsta Baiba.
Vispirms tiek mērīts asinsspiediens, pulss un veikta spirometrija, kas raksturo elpošanas sistēmas veiktspēju. Pēc tam fotografēšana ar dažādām kamerām, un tad klāt piņķerīgākais posms – ķermeņa mērīšana.
Šī piebaldzēniem ir iespēja iegūt informāciju gan par veselības riskiem, gan savu dzimtu. Taču kāds ieguvums no šī pētījuma ir citos novados dzīvojošajiem? Izrādās, viens no galvenajiem uzdevumiem ir saprast, cik ļoti antropoloģijas pētījumos mūsdienās var paļauties uz tehnoloģijām. Turpmākos mēnešus datora mērījumi tiks salīdzināti ar mēriem, kas būs noņemti ar instrumentiem.
Pēdējais uzdevums ir asins analīžu nodošana. Tās paredzētas ģenētikas testam, lai pētītu iedzīvotāju izcelsmi.
"Nomērīja un izpētīja. Neskatoties uz to, ka valkāju 40. izmēra apavus, pēc priekšrakstiem man vajadzētu 44. izmēra. Uzzināju, ka par vienu centimetru šķībi pleci, ko pats īsti neredzi," stāsta Piebalgas iedzīvotāja Baiba.
Pētījumā aicināti piedalīties ne tikai piebaldzēni, bet arī citās pilsētās dzīvojošie. Nākamajos gados pētījumu plānots turpināt citos Latvijas novados.