Kurš olimpiskais sporta veids "dedzina" visvairāk kaloriju

Ir divi veidi, kā mērīt kaloriju patēriņu: aplūkot kopējo enerģiju, kas iztērēta visā sacensību laikā, vai mērīt maksimālo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams konkrētās sacīkstes gaitā, raksta populārzinātniskais portāls "Live Science". Proti, skaidrs, ka maratona laikā skrējējs kopumā "nodedzinās" vairāk kaloriju nekā 400 metru sprinteris. Taču, ja salīdzinātu šo abu sportistu maksimālo enerģijas patēriņu noteiktā laika vienībā, tad īso distanču skrējējs, visticamāk, tās dedzinās ātrāk. Vienkārši kopējā distance sprinteriem ir tik īsa, ka summā nekas daudz netiek "nosvilināts".

Pētnieki parasti enerģijas patēriņu definē kā sadedzinātās kilokalorijas uz ķermeņa svara kilogramu stundā (kcal/kg/h). Tātad, ja vingrinājumā tiek patērētas divas kilokalorijas uz svara kilogramu stundā, aptuvenais mērījums būs, ka vidusmēra cilvēks, kas sver aptuveni 84 kilogramus, stundā sadedzinās 168 kilokalorijas.

Te gan pastāv individuālas atšķirības – daži izmantos mazāk enerģijas, lai veiktu to pašu darbību, savukārt citi, kuru ķermeņa svaru veido vairāk tauku šūnu, sadedzinās vairāk kaloriju. Pieaudzis cilvēks miera stāvoklī patērē vidēji 1 kcal/kg/stundā, un jebkura aktivitāte, kas prasa vairāk nekā 6 kcal/kg/stundā, vismaz amerikāņiem, tiek klasificēta kā intensīva.

Paātrināšanās enerģijas ziņā ir daudz prasīgāka nekā skriešana ar nemainīgu ātrumu, tāpēc tādas distances kā 100 metru sprints, kur skrējēji mazāk nekā sekundes laikā paātrinās no 0 līdz 5 metriem sekundē, patērēs vairāk kilokaloriju īsā laika posmā. Itālijas Udīnes universitātes fizioloģijas profesora Pjetro di Prampero aprēķini rāda, ka Useins Bolts skrējienā, kurā sasniedza pasaules rekordu 100 m sprintā, pirmajās 0,85 sekundēs sadedzināja 91,2 kcal/kg/stundā.

"Protams, vielmaiņas jaudas ziņā visprasīgākais [no skriešanas disciplīnām] ir 100 metru sprints," di Prampero stāstīja "Live Science". "Taču kopējās enerģijas ziņā maratonā iztērētās enerģijas daudzums ir daudz lielāks."

Uz katru kilometru, ko sportists skrien ar vienmērīgu ātrumu, viņš parasti sadedzina vienu kilokaloriju uz ķermeņa svara kilogramu. Di Prampero norāda, ka šis rādītājs pārāk daudz nav atkarīgs no skrējēja ātruma, tāpēc maratona skriešana tipiski sadedzina 42 kilokalorijas uz kilogramu. Taču, kā jau minēts, šis rādītājs atšķiras no cilvēka uz cilvēku.

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs vīriešu maratonā kenijietis Eliuds Kipčoge, kurš sver aptuveni 52 kilogramus, distancē sadedzināja 2339 kcal.

Saskaņā ar pētījumu, kas 2024. gada sākumā publicēts žurnālā "Journal of Sport and Health Science" un kurā apkopoti simtiem pētījumu dati par sportiskām aktivitātēm, riteņbraukšanas sacensībās, kurās sportistu braukšanas ātrums pārsniedz 32 kilometrus stundā, atlēti sadedzina 16,8 kcal/kg/stundā.

Airētāji sacīkšu ātrumā dedzina 15,5 kcal/kg/stundā. Tiek uzskatīts, ka cīņas mākslā tiek patērēts 10,5 kcal/kg/stundā, bet vingrošanā uz batuta – 10,3 kcal/kg/stundā.

Runājot par peldēšanas sacensībām, enerģijas patēriņa līmenis mainās atkarībā no peldēšanas stila, sportista prasmju līmeņa un tā, vai pasākums notiek baseinā vai atklātā ūdenī.

"Elites peldētājiem visprasīgākais stils ir brass," saka Portugāles Bragansas Politehniskā institūta sporta zinātnes profesors Tjago Barbosa. "Pēc tam nāk tauriņstils, tad uz peldēšana uz muguras. Ekonomiskākais ir brīvais stils, kur peldētāji tipiski peld kraulā."

Barbosa iepriekšējā pētījumā, kas publicēts Starptautiskajā sporta medicīnas žurnālā 2006. gadā, aprēķināja, ka peldot brasā ar ātrumu 1,6 metri sekundē, kas ir nedaudz lēnāk nekā angļa Adama Pītija 2020. gada olimpisko spēļu zelta peldējums 100 metros, iztērē apmēram 30,4 kcal/kg/stundā.

Sacensības atklātā ūdenī var prasīt vairāk enerģijas, jo sportisti pakļauti viļņiem, vējam un zemākai ūdens temperatūrai. Tomēr Barbosa norāda, ka peldētāji var arī ietaupīt enerģiju, peldot aiz citiem sportistiem, lai samazinātu pretestību – līdzīgi kā to dara velobraucēji "Tour de France".

Tomēr gan di Prampero, gan Barbosa uzsver, ka šie rādītāji individuāli var ievērojami atšķirties.

"Būsim godīgi – tās visas ir tikai aplēses," saka di Prampero. "Es saku, ka vidējais olimpiskais skrējējs patērē apmēram 1 kcal/kg uz kilometru. Bet, ja esat labs skrējējs, jūs varat iztērēt 0,95, un, ja jums ir labi apavi, varbūt tikai 0,83. Ja segums ir slapjš, enerģijas patēriņš palielinās... Olimpiskajā līmenī pat 0,01 starpība var noteikt, vai tā būs zelta vai sudraba medaļa."