Tūlīt ar pilnu jaudu Parīzē sāksies olimpisko spēļu sacensības, kurās sportisti "sadedzinās" miljoniem un miljoniem kaloriju, bet kuri sporta veidi šajā ziņā ir visprasīgākie?
Ir divi veidi, kā mērīt kaloriju patēriņu: aplūkot kopējo enerģiju, kas iztērēta visā sacensību laikā, vai mērīt maksimālo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams konkrētās sacīkstes gaitā, raksta populārzinātniskais portāls "Live Science". Proti, skaidrs, ka maratona laikā skrējējs kopumā "nodedzinās" vairāk kaloriju nekā 400 metru sprinteris. Taču, ja salīdzinātu šo abu sportistu maksimālo enerģijas patēriņu noteiktā laika vienībā, tad īso distanču skrējējs, visticamāk, tās dedzinās ātrāk. Vienkārši kopējā distance sprinteriem ir tik īsa, ka summā nekas daudz netiek "nosvilināts".
Pētnieki parasti enerģijas patēriņu definē kā sadedzinātās kilokalorijas uz ķermeņa svara kilogramu stundā (kcal/kg/h). Tātad, ja vingrinājumā tiek patērētas divas kilokalorijas uz svara kilogramu stundā, aptuvenais mērījums būs, ka vidusmēra cilvēks, kas sver aptuveni 84 kilogramus, stundā sadedzinās 168 kilokalorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
