Lai uzvarētu olimpiskajās spēlēs, jābūt labākajam starp labākajiem. Taču pārsvarā novērtējam olimpiešu muskuļus, ātrumu, lokanību un izveicību, bet mazāk uzmanības tiek tam, kas šo visu Olimpa dievu cienīgo ķermeni vada līdz uzvarai – smadzenēm.
Ātrai reakcijai optimizēti
"Man ļoti patīk vērot talantīgus, apbrīnojamus sportistus. Ir skaisti redzēt, ko spēj cilvēka ķermenis. Jo īpaši tāpēc, ka domāju par visiem tiem aprēķiniem, kas nepieciešami augstākā līmeņa sasniegumiem," savulaik izdevumam "The Washington Post" stāstīja Keitlīna Kalena, biomedicīnas inženierijas profesore un viena no Džona Hopkinsa Dzirdes un līdzsvara centra vadītājām.
Nu, piemēram, daiļlēcēji vai vingrotāji. Reizēm izpildītās kustības ir tik ātras, ka pat skatītājam ērtā dīvānā pie TV ekrāna ir grūti saskaitīt, cik salto, pagriezienus un citas kustības izpildījis atlēts. Par laimi, mums ir palēninātie kadri atkārtojumos, lai varam novērtēt šos meistarstiķus. Taču cik efektīvi jāstrādā smadzenēm, lai spētu noorientēties un saprast, kur un kādā attiecībā pret ūdens virsmu vai grīdu atrodas ķermenis, tik ātri virpuļojot?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
