Polarizētas reakcijas izraisīja ne tikai Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas šovs. Pirms spēlēm debates par to, vai transpersonām ir vieta elites līmeņa sacīkstēs, atkal uzjundīja ar jaunu sparu. Nupat "cepšanos" izraisījusi arī vēsts, ka olimpiskajās spēlēs boksā sieviešu kategorijā startēs divas sportistes, kuras reiz no sacīkstēm bijušas diskvalificētas, jo ģenētiskie testi esot uzrādījuši, ka sportistēm 23. pārī ir XY hromosoma, nevis XX hromosoma kā sievietēm. Šīs sportistes nav transpersonas un vienmēr iepriekš startējušas sieviešu kategorijā, taču Tokijas olimpiskajās spēlēs ažiotāžu izraisīja Lorelas Habardas, kura bioloģiski dzima kā vīrietis, piedalīšanās sieviešu svarcelšanas sacensībās. Jau tad izskanēja runas par to, vai trešās kategorijas ieviešana būtu risinājums, lai sacensības padarītu godīgākas. To podkāstā "Zinātne vai muļķības" skaidro endokrinoloģe un biologs.
Lai vienlaikus neatņemtu transpersonām iespējas sportot elites līmenī un sacensties, bet arī nelaupītu sievietēm un vīriešiem iespēju uz godīgu konkurenci, tiek spriests par trešās kategorijas ieviešanu. Vai tā ir laba doma? Ekspertiem domas dalās.
Una Gailiša, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, uzskata, ka trešā kategorija drīzāk nav nepieciešama ar atrunu, ka ir ļoti strikti nosacījumi, kuriem jāizpildās. "Piemēram, testosterona terapija tiek lietota līdz zināmam testosterona līmenim, kuru nedrīkst pārsniegt. Taču tur jābūt konkrētiem pētījumiem."
Savukārt Aivars Cīrulis, docents Latvijas Universitātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā un "Papardes zieda" padomes viceprezidents, drīzāk atbalstītu šādu soli. Viņš arī norāda, ka diskusija vienmēr nonāk pie transsievietēm, kas grib konkurēt sieviešu kategorijā, bet nekad otrādi, jo "transvīrieši nav tie, kas sportā atņem stipendijas vīriešiem. Tur viņiem pietrūkst spēju, viņi ir vājāki." Viņaprāt, trešās kategorijas ieviešana būtu solis ceļā uz godīgāku konkurenci.
Par to, vai sports kā tāds vispār var būt godīgs, ja kāds vienmēr būs ar bioloģiskām priekšrocībām – garākām kājām, lielākām plaukstām, platākiem pleciem un lielākām plaušām – klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skaties raidījuma videoierakstu "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!